Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā politiski represētie dosies gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kam sekos atceres pasākums un ziedu nolikšana pieminekļa pakājē.
Pasākuma dalībnieku gājiens no Okupācijas muzeja sāksies plkst.12.35 un ziedu nolikšana notiks plkst.13 pēc svinīgās Goda sardzes maiņas.
Pasākumu atklās Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, kā arī dalībniekus uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Uz piemiņas pasākumu aicināti arī Bruņoto spēku augstākā virsniecība, ārvalstu vēstnieki, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Saeimas deputāti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Rīgas domes vadība un ikviens cits iedzīvotājs.
Plkst.15 pie Torņkalna stacijas notiks piemiņas pasākums.
Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā klausītāji gaidīti koncertā Aizvestajiem, kurā uzstāsies koris Sõla, diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, kā arī soliste Laura Štoma, pianists Artūrs Oskars Mitrevics un ērģelniece Ilze Reine.
Koncerts 1941. Torņkalns… būs dzirdams kultūras centrā Mazā ģilde, kur dziedās jauktais koris Sonore, kamerkoris Rāte no Kuldīgas un muzicēs kamerorķestris.
Rīgas Latviešu biedrības namā kamerkoris Fortius diriģentes Māras Marnauzas vadībā, solisti Jānis Kurševs, Andris Gailis, ērģelnieks Roberts Hansons un pianists Ventis Zilberts izpildīs Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti Dievs, Tava zeme deg.
Savukārt Orķestris Rīga, kā arī jauktie kori Rīga un Vēja balss diriģenta Valda Butāna vadībā uzstāsies koncertā In Memoriam, kas būs dzirdams Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Piemiņas koncerts Lux Aeterna notiks Rīgas Domā, kur apmeklētāji dzirdēs Jasmīnas kori, diriģentes Agitas Ikaunieces-Rimšēvičas vadībā, kā arī solistus Viktoriju Pakalnieci, Ingu Danci, Kristīni Zembergu, čellistu Ēriku Kiršfeldu un ērģelnieku Aigaru Reini.
Saistībā ar upuru piemiņas dienas pasākumiem no plkst.7 līdz plkst.14.30 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, 50 metrus garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Smilšu ielu, Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, 50 metrus garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Teātra ielu, kā arī Brīvības laukumā.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.
Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.
Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.
edvins
izsūtītā
rrr