2011.gadā 1.veselības grupā bija 59,5% no visiem Latvijas bērniem. Pie šīs grupas pieder bērni, kuri ir veseli, kuriem nav hronisku saslimšanu. Tie ir bērni, kuru fiziskā attīstība notiek atbilstoši viņu vecumam un kuru orgānu un sistēmu funkcijas notiek bez pataloģijām.
Savukārt 2.veselības grupā bija 37,5% bērnu. Tie ir bērni ar hronisku saslimšanu draudiem. Akūtas saslimšanas viņiem norit ar komplikācijām, savukārt atveseļošanās periodā vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi un slikta ēstgriba. Fiziskā attīstība bērniem ir normāla, tomēr var būt nedaudz pazemināts svars. Tāpat viņiem ir normāla garīgā attīstība vai neizteikta garīgās attīstības atpalicība.
Pārējie 3% bērnu 2011.gadā bija 3.veselības grupā. Šo bērnu veselības stāvoklis ir vissmagākais. Viņiem ir hroniskas saslimšanas, var būt iedzimtas orgānu un sistēmu patoloģijas, funkcionālas patoloģijas. Fiziskā attīstība bērniem ir normāla, tomēr svara deficīts vai liekais svars ir daudz augstākā pakāpē nekā citiem. Bērniem vērojams arī mazs augums, bet garīgā attīstība ir normāla vai atpalikusi.
Kā skaidro veselības nozares speciālisti, cēloņi negatīvai tendencei samazināties veselo bērnu īpatsvaram galvenokārt ir vides faktori, vecāku veselības stāvoklis, dzīvesveids un atbildība par savu bērnu veselīgu audzināšanu. Tā, piemēram, lielāks nedzīva bērna piedzimšanas risks ir smēķējošām mātēm. Tāpat arī pieaugušie nereti ir līdzvainīgi bērna traumatisma un pat nāves gadījumos, piemēram, elpošanas apdraudējuma dēļ - nosmakšana, aizrīšanās.
Viens no būtiskiem faktoriem bērna fiziskajā un garīgajā attīstībā jau agrā vecumā ir krūts barošana jeb mātes piens, ko jaundzimušais saņem pēc dzimšanas, tomēr 2011.gadā Latvijā joprojām saglabājies nepietiekams ar krūti baroto bērnu īpatsvars.
Tāpat pieaudzis bērnu īpatsvars ar aptaukošanos un lieko ķermeņa masu. Vienlaikus gandrīz katrs desmitais bērns bijis ar nepietiekamu ķermeņa masu.
Arī traumatisma līmenis bērnu vidū saglabājies augsts.