Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Latvijas Banka šogad sagaida bezdarba samazinājumu līdz viencipara skaitlim

Latvijas Banka šogad sagaida bezdarba samazinājumu līdz viencipara skaitlim, liecina šonedēļ centrālās bankas publicētais makroekonomisko norišu pārskats.

Reģistrētā bezdarba līmenis šā gada janvārī pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 10,9%, un to noteica īstermiņa faktori. Ierastam janvāra sezonalitātes rādītājam (0,2 procentpunkti) pievienojās tiesību aktu grozījumu ietekme: no šā gada janvāra bezdarba pabalsta saņemšanas ilgums tika pagarināts līdz deviņiem mēnešiem neatkarīgi no darba stāža, tāpēc vairāki pagājušā gada nogalē darbu zaudējušie atlika bezdarbnieka statusa iegūšanu līdz šā gada sākumam. Tiesību aktu grozījumu ietekmi apstiprina arī neierastā reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās pērn novembrī un decembrī (par 0,2 procentpunktiem).

Februārī reģistrētais bezdarbs saglabājās 10,9% līmenī, tomēr gaidāms, ka jau pavasara mēnešos atsāksies tā kritums un šā gada laikā bezdarba līmenis sasniegs viencipara skaitli, prognozē centrālās bankas ekonomisti.

Pērn vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 1,3 procentpunktiem mazāk. Līdzīgs gada kritums saglabājās arī 2012.gada beigās, ceturtajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvaram sasniedzot 13,8%.

Gaidāms, ka šogad turpināsies pakāpenisks bezdarba kritums. Darba meklētāju īpatsvaram tuvojoties tā dabiskajam līmenim (15 gadu vidējais darba meklētāju īpatsvars ir 12,7%), turpmākie panākumi bezdarba mazināšanā būs atkarīgi ne tikai no kopējā tautsaimniecības attīstības tempa, bet arvien vairāk no tā, cik efektīvas būs noteiktām iedzīvotāju grupām un reģioniem paredzētās nodarbinātības programmas, brīdina Latvijas Banka.

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības pakāpe salīdzinājumā ar periodu pirms ekonomikas pārkaršanas nav būtiski mainījusies.

Kā uzsver centrālā banka, statistikas dati neapstiprina hipotēzi, ka bezdarbs Latvijā samazinās tikai cilvēku aizbraukšanas dēļ. Tieši pretēji - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās, un aug arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitā.

Lai gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums ir pozitīva parādība un atspoguļo iedzīvotāju lielākas cerības atrast darbu, jārēķinās ar to, ka īstermiņā tas pasliktina bezdarba statistiku. Ja pēdējo divu gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nebūtu pieaudzis, darba meklētāju īpatsvars pašlaik varētu būt tuvu 11%, skaidrots centrālās bankas pārskatā.

"Nodarbinātības kāpums Latvijā ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Visi pieejamie dažāda aptvēruma statistisko datu avoti rāda līdzīgu ainu, nepieļaujot iespēju, ka darba tirgus atveseļošanās notiek tikai īstermiņa un pārejošu faktoru ietekmē," teikts pārskatā.

Uzņēmēju nodarbinātības gaidas pēdējo triju mēnešu laikā būtiski uzlabojušās, atspēkojot bažas, ka jaunu darba vietu veidošanas process varētu apstāties. Visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs vairāk uzņēmēju prognozē turpmākajos mēnešos nodarbināto skaitu palielināt, nekā samazināt.

Vidējās mēneša bruto darba samaksas gada kāpuma temps 2012.gada 4.ceturksnī saglabājās stabils - 4%. Tomēr neto reālā alga jeb algas pirktspēja pieauga arvien straujāk, proti, gada laikā par 2,5%. To galvenokārt noteica inflācijas samazināšanās.

Kā uzskata Latvijas Banka, darba samaksas kāpumu joprojām pamato darba ražīguma pieaugums, tādējādi nerodas cenu stabilitātes un tautsaimniecības konkurētspējas riski.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbību kavējošo faktoru, stabilizējies zem 10%. Tas ir pat mazāk nekā 2002.-2004.gadā un atspoguļo normālu līdzsvara situāciju, veicinot investīciju un vienlaikus arī darba ražīguma pieaugumu, nevis to, ka darbaspēka trūkuma dēļ algas turpmāk varētu palielināties straujāk nekā darba ražīgums.

Strādājošo mēreno vidējās algas pieaugumu 2012.gadā kopumā - par 3,7% - daļēji noteica tas, ka augstais bezdarbs ļāva palielināt ražošanas apjomu, jauniem darbiniekiem maksājot algu, kas ir zemāka nekā vidējā darba samaksa uzņēmumā, tādējādi pazeminot vidējās algas statistiku, skaidro centrālā banka.

Bezdarba pakāpeniska tuvošanās dabiskajam bezdarba līmenim nozīmē, ka turpmāk strauji palielināt nodarbinātību uzņēmējiem būs grūtāk un lielāki līdzekļi būs jānovirza darba ražīgumu veicinošām investīcijām. Tas būtu pamats arī straujākam atalgojuma kāpumam, kas šogad varētu sasniegt 4%-5%, tautsaimniecībā joprojām neradot nozīmīgu inflācijas spiedienu, teikts pārskatā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas