Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Latvijas zivrūpniekiem jāspēj pārstāt cerēt uz Krievijas tirgu

Nav viegli arī citur
Ar valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu Latvijas zivrūpnieki vēl tikai mēģina pacelt galvu. Daudzi joprojām sevī uztur gaidas, ka Krievijas tirgus drīzumā tiks atvērts, tomēr nozares eksperti uzsver – nav neviena signāla, kas dotu pamatu šādām cerībām. Pat ja tāds brīnums notiktu, lielvalsts tirgus mūsu ražotājiem vairs nebūtu tāds kā agrāk – pirktspēja Krievijā ir ievērojami kritusies. 

Uzņēmuma Karavela vadītājs Andris Bite atklāj, ka pēdējo gadu veiksme Krievijas tirgū nozari esot iemidzinājusi, tomēr pārmetumi par nespēju pārorientēties neesot korekti. "Ilgus gadus Krievijā mūsu zivrūpniecība bija kā vērtība – gan mūsu preces, gan brendi. Nozare pelnīja labi. Protams, šāds stāvoklis, vienalga, vai tā būtu Krievija, vai Amerika, iemidzina. Tas noved pie tā, ka tev pastāvīgi ir viens tirgus, kurā tu dominē. Man nepatīk, ka tiek izteikti pārmetumi par to, ka jau sen bija jūtams problēmu tuvums sadarbībā ar Krieviju. Ja viņi pērk lielos apjomos, kāpēc lai mēs nepārdotu? Tikai tāpēc, ka tur briest problēmas?" viņš retoriski jautā, paskaidrojot, ka daudzi uzņēmumi nebija motivēti meklēt kaut ko jaunu. Jaudas bija noslogotas, cilvēkiem bija darbs, nodokļi tika maksāti, bija peļņa.

"Alternatīvus tirgus meklēja tikai tie, kas bija spiesti to darīt. Arī mēs meklējām, un tieši tāpēc mūsu uzņēmumam patlaban notiekošo pārdzīvot ir vieglāk." Krievijas tirgus Karavelai veidojis apmēram 15% no apgrozījuma. Līdz ar tā zudumu uzņēmumam samazinājušies ienākumi, tomēr zaudējumus tas necieta. Karavelai nācies pārorientēt izmaksas, sortimentu un aktīvāk pārdot citos virzienos.

Pārdošanas apjomus zivsaimniecībā Krievija ietekmējusi tikai daļēji. Lielākās problēmas uzņēmumam radījis valūtas kritums tādās valstīs kā Kazahstāna, Uzbekistāna un Azerbaidžāna. 

"Viss Vidusāzijas reģions kopā ar Krieviju un Ukrainu pagājušajā gadā mums veidoja apmēram 40% no apgrozījuma, kas nav maz. Krievija pazuda vispār, Ukraina praktiski apstājās, jo tur gāja vaļā elle, nevienam nav naudas. Vidusāzijā apjomi strauji samazinājās, jo tiklīdz devalvējās valūta, tā visas importa preces kļuva dārgākas. Cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie jaunām cenām," atklāj Bite. 

Šprotes Japānā

Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits norāda, ka pagaidām vēl ir grūti prognozēt, cik veiksmīga būs cīņa, lai mūsu šprotu eksportu izplestu ārpus tradicionālajiem tirgiem. Arī patlaban apjomi ir salīdzinoši labi – šprotes tiek eksportētas uz 55 valstīm. Viens no virzieniem ir Ķīna, par ko jau labu laiku tiek daudz runāts. Tomēr interesanti, ka mazāk apspriestajā Japānas tirgū pārdošanas apjomi ir krietni lielāki, turklāt ar katru gadu tiem ir izteikta tendence pieaugt.  

"Skaidrāk par rezultātiem varēsim parunāt pēc diviem gadiem. Arī par Ķīnu – viss atkarīgs, cik ļoti ķīnietis būs gatavs mainīt savus ēšanas paradumus. Tagad mēs redzam milzīgu potenciālu – Ķīnas pirktspējīgā daļa vairāk nekā jebkad mēģina atklāt visu jauno, tajā skaitā arī eiropeisko."

Zaļā gaisma sardīnēm

Šmits nozari aicina vairāk domāt arī par jaunām ražošanas iespējām, ko sniedz Baltijas jūra. Piemēram, reņģes un brētliņas var izmantot sardīņu ražošanā, kas patlaban ir ļoti populārs produkts Rietumeiropā, ASV un Kanādā.


Visu Aļonas Zanderes rakstu Nozarei jārēķinās, ka vairs nebūs kā agrāk lasiet otrdienas, 22. decembra laikrakstā Diena!

Top komentāri

Zuze
Z
Svaigu zivi Latvijā nemaz tik viegli nevar nopirkt! Protams, vieglāk visu sabāzt bundžā un vaimanāt, ka nevienam nevajag! Sabiedriskā ēdināšanā ceptas reņģes vietā mums piedāvā pangasiju no Ķīnas vai Vjetnamas!
10 gadi melu savienībā
1
Lauksaimniekiem ir jāpārstāj cerēt uz cukurbiešu audzēšanu, zivrūpniekiem uz zivju rūpniecību, metalurgiem uz metalurģijas rūpniecību utt.. Dzirdam tikai par tautas izzušanu un mākoņos sazīmētu IKP pieaugumu.
shprote
s
Atstāt veselībai nekaitīgu produktu izvēli pašu pircēju ziņā apstākļos, kad veikalu plauktos 70%-90% ir veselībai kaitīgi produkti, ir pārtikas rūpniecības bezatbildība un kaitniecība tautas veselībai. Pārtikas rūpnieki maz domā par tautas veselību
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas