Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka pagaidām laiks ziemāju sējai bijis ļoti labvēlīgs. "Ļoti labi veicas ar sējas darbiem, laiks bija labvēlīgs, un tāpēc arī sēja ļoti strauji gāja uz priekšu," sacīja Lazdiņš un prognozēja, ka ziemāju sēja ilgs vēl aptuveni desmit dienu.
Pēc viņa teiktā, Latvijā apsēti jau aptuveni 95% no plānotajām ziemāju platībām. "Zemnieku saeimas" vadītājs uzsvēra, ka šogad visvairāk sētā kultūra ir ziemas kvieši, jo slikto laika apstākļu dēļ augusta beigās septembra sākumā ziemas rapsi neizdevās iesēt plānotajās platībās. "Domāju, ka ziemas kvieši ir visvairāk sēti, jo ziemas rapsi nevarēja tik daudz apsēt tāpēc, ka pa vidu bija lietus, un līdz ar to tas ir mazāk iesēts, nekā plānots," klāstīja Lazdiņš.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs apliecināja, ka jau iesētā labība pagaidām attīstās ļoti labi un ir veselīga. "Viss ir ļoti labi, laiks ir labvēlīgs, mitruma pietiek, siltuma arī. Līdz ar to ziemāju attīstība pašlaik ir ļoti labvēlīga," pavēstījja Lazdiņš.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS norādīja, ka labvēlīgie laika apstākļi veicinājuši strauju sējas darbu virzīšanos uz priekšu. "Praktiski septembra vidū bija diezgan grūti ar sējas darbiem, bet pēdējās saulainās dienas, kas bija bez lietus, darbus ir pavirzījušas uz priekšu," informēja Jansons un prognozēja, ka oktobra pirmajās dienās sējas darbi Latvijā tiks pabeigti.
LLKA vadītājs atzina, ka pašlaik Latvijā ir apsēti krietni vairāk par pusi plānoto platību. "Grūti pateikt, cik daudz jau ir apsēts, bet stipri pāri par pusi noteikti," teica Jansons un uzsvēra, ka zemniekiem būtu jāsaglabā viendabīga sējumu struktūra, lai būtu stabilāki ieņēmumi.
Vienlaikus viņš minēja, ka jau iesētā labība labo laika apstākļu iespaidā ir labi attīstījusies. "Ir diezgan silts, un ir jau stipri lieli sējumi izauguši. Sējumi ir veselīgi, it kā viss ir kārtībā, bet viņi jau ir mazliet par lielu, es teiktu," klāstīja LLKA valdes priekšsēdētājs un paskaidroja, ka pārāk lieliem sējumiem ir risks nepārziemot. "Pastāv tāds risks, bet pagaidām nav pamata bažām," uzsvēra Jansons.
Lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS pastāstīja, ka līdz ar šo nedēļu sējas darbi varētu beigties. "Es teiktu, ka pāri par 80% platību noteikti ir apsēti. Bija labi laika apstākļi pagājušās nedēļas beigās šīs nedēļas sākumā, līdz ar to tie, kas bija izvirzījuši mērķi pabeigt sēju, tuvojas sējas darbu beigām. Lielākā daļa ir pabeigusi, savukārt tie, kam ir lielākas platības, tuvojas beigām," klāstīja Ruža un piebilda, ka tos laukus, ko neapsēs šīs nedēļas laikā, lauksaimnieki, visticamāk, atstās vasarājiem.
Arī "Latraps" izpilddirektors apliecināja, ka iesētie sējumi pagaidam ir veselīgi. "Ir jau krietni izauguši – agrajiem sējumiem, rapšiem zemnieki jau regulē augumu," sacīja Ruža un precizēja, ka zemnieki izmanto augšanas regulatorus, lai neļautu sējumiem pāraugt un tādējādi uzlabotu ziemošanu.
Arī vēlākiem sējumiem laiks ir palīdzējis veiksmīgi attīstīties. "Laiks ir labs un silts, un pašlaik arī tie attīstās un veidojas diezgan labi. Bija drusku bažas, ka vēlākajiem sējumiem, ka būs par sausu augsnes virskārta, bet pašlaik pēc lietus domājams, ka mitruma pietiks, lai tiktu līdz sēklām un normāli dīgtu un augtu," norādīja "Latraps" izpilddirektors, bet uzsvēra, ka augsnes virskārtas mitrumu ietekmē augsnes apstrāde. "Pa lielam to izsaka pareiza augsnes apstrāde – ja augsne ir pareizi apstrādāta, mitruma pietiek, lai augtu," paskaidroja Ruža.
Jau vēstīts, ka slikto laika apstākļu dēļ šogad bija apgrūtināta labības novākšana, kā dēļ raža šogad samazinājās par 5–15%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Vēstīts arī, ka lietavas apgrūtināja ziemas rapšu sēju un tādēļ iesētās ziemas rapšu platības šogad ir samazinājušās, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.