"Diemžēl šogad valdībā nav ministru, kuri aktīvi cīnītos par pašvaldību interešu pārstāvēšanu Ministru kabinetā, kā rezultātā pašvaldību viedokli var aizstāvēt tikai biedrība - Latvijas Pašvaldību savienība - ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Neapšaubāmi, Latvijas Pašvaldību savienība var tikai apelēt pie Finanšu ministrijas un Ministru kabineta līdzjūtības pašvaldībām, bez līdzvērtīgām iespējām panākt objektīvu kompromisu," pauž A.Lembergs.
Saskaņā ar FM publicēto informāciju 2012.gadā konsolidētajā kopbudžetā tiek plānots nodokļu ieņēmumu pieaugums 174,6 miljonu latu apmērā pret 2011.gada izpildi. Pašvaldību nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir aptuveni 20%.
"Manuprāt, pašvaldībām, līdzvērtīgi "iznesot konsolidācijas pasākumu smagumu", būtu tiesības pretendēt uz ne mazāk kā 20% no nodokļu kopējā pieauguma, kas būtu 35 miljoni latu. Ja 2012.gadā tiktu saglabāts IIN sadalījums pašvaldību budžetos 82% un valsts budžetā 18%, tad pašvaldību budžetos no kopējā nodokļu ieņēmumu pieauguma tiktu ieskaitīti aptuveni 18% jeb 32 miljoni latu. Veicot IIN sadalījuma maiņu par labu valstij uz 80/20, pašvaldības 2012.gadā savos budžetos saņems tikai aptuveni 9% jeb 16 miljonus latu no nodokļu ieņēmumu pieauguma. Līdz ar to valsts savā budžetā 2012.gadā saņems ne tikai visu pārējo nodokļu (PVN, akcīzes nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis u.c.) pieaugumu, kas ir 138 miljoni latu, bet arī vēl 16 miljonus latu, kas "atņemti" pašvaldībām," pauž A.Lembergs.
"Finanšu ministrija apgalvo, ka pašvaldībām tiek piedāvāts līdzvērtīgi uzņemties konsolidācijas pasākumus, un attiecībā par Valsts autoceļu fondu tiek piedāvāts par 5 miljoniem latu samazināt gan pašvaldībām, gan valstij pieejamos resursus. Jāatzīmē, ka pašvaldībām kopējais autoceļu fonds 2011.gadā ir 20,4 miljoni latu, savukārt valsts budžetā tas ir 60,3 miljoni latu. Līdz ar to katram ir saprotams, ka 5 miljoni latu noņemt no 20 miljoniem latu nav tas pats, kas 5 miljonus latu noņemt no 60,3 miljoniem latu. Tādējādi nevar runāt par līdzvērtīgu valsts un pašvaldību autoceļu fonda samazinājumu, ja pašvaldībām samazinājums ir trīs reizes lielāks (pašvaldībām samazinājums par 25%, bet valsts budžetā par 8%). Jāatzīmē, ka 2006.-2008.gadā pašvaldības saņēma 30% no kopējā autoceļu fonda, bet, sākoties krīzei, pašvaldības daļa autoceļu fondā arvien samazinājās, un saskaņā ar valdības piedāvāto 2012.gadā pašvaldības saņems tikai 22% no valsts autoceļu fonda," uzsver A.Lembergs.
FM ir norādījusi, ka būtisks ir valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi (IIN un NĪN) uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. "Jau trešo gadu valdība piešķirs dotāciju noteiktām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas veikšanas. Šobrīd valdībai patīk četras pilsētas, kurām piešķir dotāciju, lai ienākumi uz vienu iedzīvotāju nebūtu zemāki kā Ludzas novadā - novads ar zemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Iespējams, nākošgad valdībai vairs nepatiks četras pilsētas, bet tikai viena un dotāciju piešķirs tikai tai. Šobrīd nav saprotama argumentācija, kāpēc Ludzas novads ir pieņemts par etalonu, par kuru zemāki ieņēmumi pašvaldībai nevar būt," pauda A.Lembergs.
Viņaprāt, pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir jāregulē likumam, "nevis valdības patikai vai nepatikai pret konkrētu pašvaldību" un attiecīgi no valsts budžeta jāpalielina finansējums izlīdzināšanas fondā, kamēr pašvaldību ieņēmumi sasniedz noteikto minimālo līmeni.
A.Lembergs norāda, ka šobrīd tiekot pārmests, ka Ventspils pilsētas pašvaldība rūpējas tikai par savu budžetu, nedomājot par citām pašvaldībām. "Neesmu apgalvojis, ka pašvaldībām nav nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstam un dzīvokļu pabalstiem. Manuprāt, ņemot vērā plānoto nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2012.gadā, no valsts budžeta būtu jāsaglabā GMI un dzīvokļu pabalstu līdzfinansējums, kā arī jāsaglabā IIN proporcija 82/18. Šādā gadījumā pašvaldības ar mazākiem ieņēmumiem ne tikai saņemtu par 2% lielākus IIN ieņēmumus savos budžetos, bet vēlreiz caur Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu saņemtu finansējumu no tā saucamajām turīgākajām pašvaldībām. Piemēram, ja IIN proporcija 2012.gadā būtu 82/18, Ventspils pilsētas pašvaldība izlīdzināšanas fondā iemaksātu par aptuveni 150 tūkstošu latu vairāk, nekā tiek plānots iemaksāt šobrīd."
"Ņemot vērā iepriekš minēto, diemžēl nākas secināt, ka šobrīd nav neviena, kas pilnvērtīgi varētu aizstāvēt visu Latvijas pašvaldību intereses valdībā," uzskata A.Lembergs.