Venstpils mērs ir nosūtījis vēstuli Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim, Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājam Raimondam Vējonim un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība), aicinot pievērst uzmanību Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādei 2014.-2020.gadam.
"Eiropas Savienībā (ES) šobrīd notiek 2014.-2020.gada perioda plānošana un tiek izstrādāta Eiropas līmeņa Kohēzijas politika, kas būs par pamatu ES daudzgadu budžeta sadalei. Diemžēl Latvijā joprojām nav definētas ne prioritātes, ne mērķi, ne rīcības virzieni 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kas būtu iestrādājami kopējā ES Kohēzijas politikā un kas būtu paužami Latvijas pozīcijās," vēstulē uzsvēris A.Lembergs.
Ventspils mērs arī norādīja, ka Latvijas nozaru un Kohēzijas politikas nacionālās pozīcijas 2014.-2020.gadam tiek paustas ES līmenī, tomēr kopējā Latvijas pozīcija joprojām vēl nav definēta.
A.Lembergs, izvērtējot Valsts kancelejas sagatavoto Ministru kabineta protokollēmuma "Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam izstrādes procesa, īstenošanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējums un rekomendāciju izstrāde Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam" projektu, secinājis, ka joprojām nav definēta "vadošā" iestāde, kas būtu atbildīga par plāna izstrādi.
"Joprojām tiek piedāvāts vismaz četrām valsts institūcijām nodarboties ar viena dokumenta izstrādi - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju," konstatējis A.Lembergs.
Savukārt Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā materiālā par ziņojuma "Nacionālā attīstības plāna 2007-2013.gadam izstrādes procesa, īstenošanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējums un rekomendāciju izstrāde Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam" tiek norādīts, ka Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordināciju nodrošinās Ministru prezidents, izveidojot Pārresoru koordinācijas centru, kas būs Ministru prezidenta pakļautībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde.
Vienlaikus šajā informatīvajā materiālā norādīts, ka Pārresoru koordinācijas centrs savu darbību uzsāktu tikai 2012.gadā, jo tā izveidei ir nepieciešami papildus līdzekļi, kurus iespējams nodrošināt tikai no 2012.gada.
"Uzskatu, ka šāds Pārresoru koordinācijas centrs nedrīkst būt zemāka līmeņa valsts iestāde kā ministrija. Turklāt pirms Pārresoru koordinācijas centra izveides būtu precīzi jādefinē šī centra funkcijas un tiesības," uzsvēra A.Lembergs.
A.Lembergs vēstulē norādījis uz vairākām būtiskām niansēm, kas nav iekļautas protokollēmuma projektā, piemēram, nav noteikta saikne starp Latvijas un ES plānošanas dokumentiem, nav noteikts termiņš, līdz kuram plāns jāizstrādā u.c.