Līdakas vērtējumā, politiķi ir apzinājušies, cik masu medijiem ir liela loma varas realizēšanā, kas tagad atspoguļojas cīņā par vietām NEPLP. Organizācijas pārstāve gan neizcēla kādu konkrētu politisko spēku, kas izrādītu īpašu interesi - visiem tā esot līdzvērtīga.
Asociācijas pārstāve stāstīja, ka tik lielu ažiotāžu, kad uz piecām vietām padomē kandidē 41 kandidāts, neesot redzējusi visā savā mūžā. Viņas vērtējumā, galvenais iemesls pastiprinātajai interesei par NEPLP esot tas, ka saasinās konkurence elektronisko mediju tirgū, kur ienākuši daudzi jauni spēlētāji no ārvalstīm, kas redzams gan televīziju, gan radio tirgū. Tas zināmā mērā apdraud vietējo tirgu, jo ārzemnieki paņem daļu reklāmas tirgus.
Pašlaik radio tirgus Latvijā ir pārsātināts un nesniedz gaidīto atdevi, stāstīja Līdaka. Radio tirgū spēcīgi iespiedušies Krievijas programmu retranslētāji.
Tāpat iespaidīgo kandidātu skaitu nosakot fakts, ka Latvijā joprojām valda bezdarbs un daudzi nozares darbinieki meklē darbu. Vēl viena daļa kandidātu meklējot pašrealizācijas iespējas, bet citi - varu pār sabiedriskajiem medijiem.
Līdakas vērtējumā, atlase uz padomi neesot bijusi profesionāla, un arī pašlaik vērtēšana Saeimā vairāk atgādinot skaistumkonkursu, turklāt pēc balsojumiem redzams, ka politiķi jau ir vienojušies un vienoti balso par konkrētiem cilvēkiem.
Vērtējot, vai no jaunās NEPLP vajadzētu izslēgt visus līdzšinējos padomes locekļus, Līdaka atzina, ka juridiski liegt viņiem kandidēt nevar, lai arī viņa uzskata, ka iepriekšējā padome ir izdarījusi milzīgu ļaunumu vietējam elektronisko mediju tirgum, jo nebija izvērtējusi daudzus riskus, izsniedzot dažādas atļaujas. Līdaka arī domā, ka vajadzētu pacelt NEPLP locekļu algas, jo tur ir jāstrādā augsta līmeņa profesionāļiem, bet tagad spējīgākie vienkārši nepiesakoties.
Asociācijas pārstāve pauda viedokli, ka Latvijā būtu lietderīgi nodalīt sabiedrisko un komercmediju uzraudzību. Savukārt optimizācija sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešama, bet saglabājot televīzijas un radio nodalījumu redakcionālā līmenī, jo pretējā gadījumā veidošoties varas centralizācija, kas radīšot apdraudējumu.