Trešdien Rīgas apgabaltiesā visi 23 apsūdzētie tika aicināti paust savu attieksmi pret prokuratūras celtajām apsūdzībām, kā arī lietā pieteiktajām kaitējuma kompensācijām. Šajā procesa stadijā tiesa apsūdzētajiem vēl neprasīja detalizētu savas pozīcijas izklāstu, to apsūdzētie tiks aicināti skaidrot vēlāk.
Tomēr lielai daļai apsūdzēto šodien bija grūti pāris vārdos definēt savu nostāju. Galu galā pieci apsūdzētie vainu atzina pilnībā, deviņi - daļēji, septiņi savu vainu neatzina, bet vēl divi atteicās paust attieksmi pret prokuratūras celtajām apsūdzībām. Par savu nostāju visi apsūdzētie parakstījās pie tiesas sēžu sekretāres.
Kriminālprocesā pieteiktas kaitējuma kompensācijas kopumā par vairāk nekā 176 000 latu, tajā skaitā 143 433 lati par mantiskajiem zaudējumiem un 32 695 lati par morālo aizskārumu. 15 apsūdzētie šīs pretenzijas neatzina, seši atzina daļēji, bet divi apsūdzētie šajā jautājumā atteicās paust savu attieksmi.
Apsūdzētais Andris Maziks atzina, ka ir veicis apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, bet neatzina pieteiktās zaudējumu kompensācijas. Arī Gunārs Klīmanis atzina savas faktiskās darbības, kas norādītas apsūdzībā, bet neatzina pieteiktās kompensācijas.
Apsūdzētais Edgars Markots atzina apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, kuras viņš ir veicis, bet neatzina to juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, kā arī neatzina pieteiktās zaudējumu kompensācijas.
Ansis Ataols Bērziņš norādīja, ka atzīst dažas no inkriminētajām faktiskajām darbībām, taču viņš uzskata, ka tās ir bijušas pareizas un vajadzīgas. Šo darbību kvalifikāciju pēc KL 225.panta 2.daļas Bērziņš neatzina, tāpat viņš neatzina arī lietā pieteiktās kompensācijas.
Apsūdzētais Jānis Vanags atzina tikai daļu apsūdzībā norādīto faktisko darbību, kuras, prokuratūras ieskatā, viņš ir veicis, turpretim lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas viņš kategoriski noraidīja.
Rolands Siliņš neatzina ne savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā, ne arī pieteiktās kompensācijas. Romāns Raimers joprojām uzskata, ka viņš nav apsūdzēts šajā lietā, jo nav saņēmis dokumentus ar pareiziem personas kodiem. Raimera skatījumā, šajā lietā ir apsūdzēta kāda cita persona, bet ne viņš. Ņemot vērā minēto, šis apsūdzētais atteicās paust savu attieksmi pret prokuratūras celto apsūdzību.
Arī Žamšids Turdibajevs, tāpat kā Raimers, atteicās paust savu attieksmi pret apsūdzību, pagaidām sīkāk nepaskaidrojot šādas rīcības iemeslus. Tikmēr apsūdzētais Lauris Krasņikovs norādīja, ka neatzīst ne savu vainu prokuratūras celtajās apsūdzībās, ne arī pieteiktās kompensācijas. Tādu pašu attieksmi kā Krasņikovs pauda arī apsūdzētie Ingus Zaharčenoks, Lauris un Jānis Tijoni.
Apsūdzētais Juris Kļova norādīja, ka neatzīst savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā, jo viņam inkriminētās darbības neatbilstot patiesībai, piemēram, prokuratūra jaucot tādas darbības kā sišana un grūšana. Arī pieteiktajām kaitējuma kompensācijām Kļova nepiekrita.
Apsūdzētais Ivo Romanovskis ilgi nevēlējās paust savu attieksmi pret apsūdzību, jo, viņa skatījumā, tiesnese pārstāvot korumpantus. Pēc tam viņš sacīja, ka jūtas pārāk slikti, lai atbildētu uz tiesas jautājumiem, turpretim, kad tiesnese Irēna Logina piedāvāja izsaukt uz sēžu zāli neatliekamo medicīnisko palīdzību, Romanovskis norādīja, ka tik slikti viņam tomēr neesot. Galu galā viņš atzina savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā, bet neatzina pieteiktās kompensācijas.
Raimonds Romanovskis savu vainu atzina daļēji, piebilstot, ka nesaprot, kāpēc vispār viņam jāatrodas tiesas zālē. "Man bija rokās tikai akmens," sacīja R.Romanovskis. Lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas viņš neatzina.
Savukārt Arturs Einemanis atzina, ka ir pastrādājis apsūdzībā inkriminēto noziegumu, taču viņš neatzina pieteiktās zaudējumu kompensācijas.
Apsūdzētais Aleksejs Petrovs daļēji atzina apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, kuras, prokuratūras skatījumā, viņš veicis, bet kaitējuma kompensāciju Petrovs atzina daļēji, proti, viņš uzskata, ka ar savu dalību 13.janvāra grautiņos nav nodarījis zaudējumus, kas būtu lielāki par 300 latiem.
Sergejs Oļševskis savu vainu atzina pilnībā, bet kaitējuma kompensācijas - tikai tajā daļā, kas attiecas uz viņa pastrādātajām darbībām.
Apsūdzētais Jānis Vīnavs daļēji atzina savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā, bet pieteiktās kaitējuma kompensācijas neatzina vispār. Arī Vadims Gorbatjuks, tāpat kā Vīnavs, savu vainu atzina daļēji, bet kaitējuma kompensāciju noraidīja.
Tikmēr apsūdzētais Edgars Gorbaņs savu vainu atzina pilnībā, bet pieteiktās kaitējuma kompensācijas - tikai tādā apmērā, kādi zaudējumi reāli nodarīti ar viņa darbībām.
Aleksejs Arhipovs savu vainu atzina daļēji. Viņš piebilda, ka, atšķirībā no prokuratūras, nezina, kur 2009.gada 13.janvāra vakarā trāpījuši viņa mestie akmeņi. Daļēji Arhipovs atzina arī pieteiktās kaitējuma kompensācijas, taču viņš nepiekrita visai cietušo prasītajai summai.
Savukārt apsūdzētais Endijs Šulmeisters, kurš patlaban atrodas apcietinājumā kādā citā lietā, savu vainu atzina pilnībā, bet kaitējuma kompensācijas - atbilstoši saviem nodarījumiem.
Pēc apsūdzēto uzklausīšanas procesa dalībnieki izteica savus viedokļus par pierādījumu pārbaudes kārtību un tiesa nolēma, ka vispirms tiks apskatīti videoieraksti no 2009.gada 13.janvārī notikušajām nekārtībām. Lai tehniski sagatavotos video demonstrēšanai, lietas izskatīšanā tika pasludināts pārtraukums līdz rītdienas, 9.februāra, plkst.10.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien pēc būtības sāka izskatīt pirmo lietu, kas izdalīta no 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocesa. Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdušies 23 vīrieši. Viņi visi šodien bija ieradušies uz tiesu.
Atklājot tiesas izmeklēšanu, tika lemts jautājums, vai procesa dalībniekiem nepieciešams, lai prokuratūra detalizēti iepazīstina ar apsūdzību, vai arī to iespējams izklāstīt saīsinātā veidā. Apsūdzētais Bērziņš norādīja, ka viņš vēlas, lai apsūdzības raksts tiktu nolasīts pilnībā.
Pēc tam prokurors sāka lasīt apsūdzību, kurā teikts, ka 2009.gada 13.janvārī pēc plkst.19.30 Vecrīgā stihiski iesākās masu nekārtības, kurās apzināti piedalījās visi 23 šajā lietā apsūdzētie. Nekārtību rezultātā tika nodarīti zaudējumi vairākām valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī fiziskām personām.
Kā ziņots, šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Vienā no tiem tagad apsūdzētas 23 personas, otrā - 25, bet trešajā - 20.
Trešdien tiesas priekšā stājās Andris Maziks, Gunārs Klīmanis, Edgars Markots, Ansis Ataols Bērziņš, Jānis Vanags, Rolands Siliņš, Romāns Raimers, Žamšids Turdibajevs, Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, Lauris Tijons, Jānis Tijons, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis, Arturs Einemanis, Aleksejs Petrovs, Sergejs Oļševskis, Jānis Vīnavs, Vadims Gorbatjuks, Edgars Gorbaņs, Aleksejs Arhipovs un Endijs Šulmeisters.
Pagaidām vēl nav zināms, kad tiesa skatīs abas pārējās no pamata kriminālprocesa izdalītās 13.janvāra grautiņu krimināllietas, aģentūrai LETA sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Kā ziņots, visos trīs minētajos kriminālprocesos visas personas apsūdzētas pēc KL 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk no KL 225.panta 2.daļa tika izslēgta.
Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
Jau ziņots, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS Latvijas Balzams produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns Fīlings. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.