"Patlaban ir dialogs tikai ar tā sauktajiem labajiem krieviem, ar cilvēkiem, kas nepārstāv neko," sacīja Lindermans. "Ja dialogs nenotiks, protams, krievu iedzīvotāju cīņa par savām tiesībām turpināsies."
Kā sacīja Lindermans, dialoga mērķis būs panākt "jebkāda likumīga statusa piešķiršanu" krievu valodai un atzīt, ka krievu valoda "nav svešvaloda".
Viņš arī norādīja, ka ir apmierināts ar referenduma rezultātiem.
"Aritmētiska uzvara nebija sasniedzama, bet mums izdevās konsolidēt krievu kopienu un pievērst uzmanību šai problēmai," sacīja Lindermans, piebilstot, ka referendumu varētu nosaukt par piespiešanu uz dialogu. Vienlaikus viņš atzina, ka arī histērija ir dialoga forma.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) savukārt norādīja, ka ar Lindermanu vienīgais iespējamais dialogs ir izsūtīšana ārpus Latvijas.
"Valstiski Lindermans ir cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas," sacīja Parādnieks. "No Krievijas viņu padzina, un Krievijas pilsonību viņam nepiešķīra. Dialogs ir nepieciešams pašā sabiedrībā, visos līmeņos, nevis ar politiķiem, kas provocē histēriju."
Parādnieks arī uzsvēra, ka Latvijā neviens netiek uzskatīts par otras šķiras cilvēku.
Jau ziņots, ka, saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju.
Par grozījumiem Satversmē nobalsoja 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo pilsoņu. Kopumā referendumā piedalījušies 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo vēlētāji.