LM vērš uzmanību, ka 2017.gadā no sociālajām iemaksām novirzot 1%, sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi samazinātos aptuveni par 80,1 miljonu eiro. Savukārt 2018.gadā veselības budžetam novirzot 2% no sociālajām iemaksām, tie būtu aptuveni 172,3 miljoni eiro, bet 2019.gadā novirzot jau 3% no iemaksām, sociālā budžeta ieņēmumi saruktu par aptuveni 273,1 miljonu eiro.
Līdz ar to, novirzot iezīmētu daļu no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām veselības aprūpes sistēmas finansēšanai, nāktos pārskatīt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu. Piemēram, 3% no iemaksām 2019.gadā būtu līdzvērtīgi bezdarbnieku un slimības pabalstu izmaksai nepieciešamajiem līdzekļiem, uzsver LM.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu.
Šis veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu, norāda VM.
Līdz ar to, lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu, šis finansēšanas modelis paredz pakāpeniski samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes. Piemēram, 2017.gadā likme tiktu samazināta no 23,59% uz 22,59%, 2018.gadā - no 22,59% uz 21,59%.
Paralēli tiktu ieviestas "veselības obligātas iemaksas". 2017.gadā šīs iemaksas būtu 1% apmērā, 2018.gadā - 2% apmērā un 2019.gadā - 3% apmērā. "Veselības obligāto iemaksu" apliekamais objekts ir tāds pats kā VSAOI, skaidro VM un norāda, ka iemaksas tiktu ieskaitītas pamatbudžetā.