Viņa teica, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 562 audžuģimenes. "Pēdējos gados audžuģimeņu skaits konstanti stāv uz vietas. [..]. Jāsaka, cik gadā ģimenes tiek apmācītas, tik arī atsakās [no audžuģimeņu pienākumiem] vai tām tiek atņemts statuss," viņa norādīja.
Stankeviča atzina, ka ir ģimenes, kas atsakās no šī statusa, pamatojot, ka izdegšanas dēļ to vairs nevēlas.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (Vienotība) sacīja, ka nereti pašvaldība tiekot uzskatīta par vaininieci, kas uztur un turpina bērnunamu darbību, lai gan "tieši, pateicoties tiem, bērni ir izņemti no dzīvību un veselību apdraudošas ģimenes".
Viņš uzsvēra, ka arī audžuģimene nav galīgais un labākais risinājums bērnam, lai gan tas ir pavisam cita līmeņa un kvalitatīvāks pakalpojums nekā bērnunams. Pēc viņa domām, arī audžuģimene ir institūcija, jo tiek uzraudzīta un kontrolēta. Viņš uzsvēra, ka valsts politiku būtu pilnībā jāvērš uz adopciju.
LM pārstāve uzsvēra, ka nākamgad ir paredzēts īstenot dažādus atbalsta pasākumus, lai sekmētu ātrāku bērna nonākšanu ģimeniskā vidē, piemēram, sasaitīt atlīdzību adoptētājiem pirmsadopcijas laikā ar sociālajām iemaksām, palielināt pabalstu audžuģimenēm par bērnu uzturu, kā arī nodrošināt audžuģimenēm sociālās iemaksas.
Tāpat tiks veidotas specializētās audžuģimenes, kā arī plānots veidot Reģionālos atbalsta centrus, kas sniegs atbalstu ģimenēm, kā arī īstenot citus pasākumus.