Pašlaik ir noteikti četri priekšmeti, kuros eksāmens vidusskolēniem jākārto obligāti. Tie ir latviešu valoda un literatūra, matemātika, viena svešvaloda, kā arī vēl viens eksāmens pēc brīvas izvēles.
Šadurskis uzskata, ka pašreizējā centralizēto eksāmenu sistēma ir neefektīva, jo pēc būtības tā kalpo tikai augstskolu vajadzībām. Patlaban centralizēto eksāmenu galvenā un būtībā vienīgā funkcija ir augstskolu iestājeksāmenu aizstāšana, tomēr tos organizē nevis pašas augstskolas, bet valsts, kas šim mērķim gadā tērē 184 000 eiro.
Saskaņā ar Šadurska idejām no obligātajiem pārbaudījumiem 12.klases absolventiem varētu atteikties vispār, tos aizstājot ar pārbaudījumiem agrākos vidusskolas posmos.
“Pirmajā un otrajā vidusskolas gadā tiek apgūti visi priekšmeti - es runāju par vispārizglītojošo skolu - standarta līmenī. Un 12.klasē skolēni apgūst savus izvēlētos sešus priekšmetus padziļinātā līmenī. Tas mazina šo sadrumstalotību, un 12.klase ir tieši sagatavošanās tālākajām studijām augstskolā sevis izvēlētajā virzienā. Un tāpēc ļoti iespējams, ka šī centralizētā pārbaudes sistēma var pārvietoties vienu gadu iepriekš uz 11.klasi,” skaidroja Šadurskis.
Savukārt iestājeksāmenus varētu organizēt augstskolas pašas, nevis izmantot centralizēto eksāmenu rezultātus.
“Augstskolas - viena daļa - nosaka ļoti zemus kritērijus un pēc tam sūdzas, ka ar to materiālu, ko piegādā skola, viņi labākus rezultātus nevar sasniegt. Tāpēc man uzprasās tāda diezgan loģiska doma, manuprāt, ka tādā gadījumā arī augstskolai šī pārbaude ir jāveic - der vai neder,” komentēja ministrs
Latvijas vadošajās universitātēs gan par šo ideju pauž ļoti skeptisku viedokli.
Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks norāda, ka augstskolas var administrēt centralizēto eksāmenu norisi, bet eksāmenam pašam, tā saturam jābūt vienotam.
“Bet tas, ka augstskolas katra savus eksāmenus taisītu - tas atkal, man liekas, ir lieks stress gan augstskolām, gan reflektantiem, jo tad mums nav īstas skaidrības par to, kādas ir tās zināšanas, ko viena vai otra augstskola prasīs. Tas ir papildus organizatoriskais darbs, arī topošajiem studentiem grūti būt visur klāt, kad tie eksāmeni tiek organizēti. Es domāju, ka tādā izpratnē - nē,” uzskata Muižnieks.
Skolēnu zināšanu objektīvs novērtējums ir valsts līmeņa jautājums, kas nebūtu jāfinansē augstskolām, uzskata arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.
“Tomēr valstī vienots eksāmens ir ļoti labi. Tas parāda tomēr to nākošo studējošo līmeni. Būs segregācija, ka augstskolas sāks pielāgot eksāmenus savām vajadzībām, kas, manuprāt, nav vajadzīgs. Otrkārt, tie būtu ļoti lieli resursi, lai tos noorganizētu. Un augstskolas var arī - ja ir kādas speciālas prasības - var rīkot arī kādus papildu iestājpārbaudījumus. Kā mums ir strukturētais eksāmens medicīnā. Vai arī māksliniekiem ir tur kaut kādas savas specifiskās papildus eksaminācijas,” saka Gardovskis.
Priekšlikumus par izmaiņām eksaminācijas sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti analizēs, vērtējot jauno izglītības satura koncepciju, ko plānots prezentēt jau šī gada rudenī un pakāpeniski ieviest četru gadu laikā, sākot no nākamā gada 1.septembra.