Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, šodien nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess pirmdien saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Drīzumā prokuratūra izlems, vai ir pamats uzrādīt apsūdzību. Kriminālprocesā figurē viena persona.
Ar Koļegovu aģentūrai LETA pagaidām neizdevās sazināties.
Jau ziņots, VID Finanšu policijas pārvaldē 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
Vienotības iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotība sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs. 12. augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
Firmas.lv dati liecina, ka Koļegova līdz 2016. gada 6. septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā Pallogs un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēmusi 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidrojusi, ka viņa šīs dividendes 2015. gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.
Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no Pallogs viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014. gadā - 380 000 eiro, bet 2013. gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).
Pallogs peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014. gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013. gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012. gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.
tā pati
Niknais
Medouzs