Dzīvnieks neatkarīgi no tā vai tas ir mājas, vai savvaļas ir dzīva radība nevis priekšmets. Dzīvnieks tā pat kā cilvēks izrāda savas emocijas, viņš izjūt sāpes, bailes, prieku un atbilstoši reaģē. Cilvēks ar savu darbību vai bezdarbību veicina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, putnu uzturēšanos māju pagalmos, meža dzīvnieku ienākšanu pilsētās. Bet tas nekādā gadījumā neattaisno vardarbību pret dzīvniekiem.
Pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības iniciatīvas pagājušajā gadā Tieslietu ministrija kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka diskusijas par grozījumiem Krimināllikumā, papildinot 230. pantu “Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšana” ar papildsodu aizliegt turēt dzīvnieku. Pēc produktīvām diskusijām šā gada aprīlī Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus, 230. pantu papildinot ar sankciju atņemt tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku trim vai pieciem gadiem. Šāds soda mērs būtu jāpiemēro arī personai, ja tās beztiesiskā rīcība būtu vērsta arī pret pašam nepiederošu dzīvnieku.
"Latvijas Veterinārārstu biedrība pauž gandarījumu, ka Krimināllikuma grozījumos 230. pantā iestrādāts LVB priekšlikums noteikt obligāti piemērojamu papildsodu – atņemt tiesības turēt jebkādus dzīvniekus vai arī tiesneša nosauktu konkrētu sugu dzīvniekus, tādējādi paredzot bargāku atbildību par spīdzināšanu vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots," skaidro Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš, "Biedrība uzskata, ka sabiedrībai par katru gadījumu, kad tā redz vai sastopas ar acīmredzamu dzīvnieku spīdzināšanu, jāvēršas Valsts policijā, pašvaldības policijā vai jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests. Un mēs sagaidām, ka policija, prokuratūra un tiesa veiks kvalitatīvu darbu, lai šādas personas sodītu pēc vislielākās likuma bardzības."