Finanšu ministrija savā komunikācijā atzīmējusi makroekonomisko virsmērķi, kas paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpārsniedz vismaz 5% gadā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 5% izaugsme Latvijas ekonomikā (salīdzināmās cenās) bija pirms finanšu krīzes līdz 2008. gadam un tad vienu gadu pēc tās, kā arī 2021. gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pārrēķinātajiem datiem) pēc sarukuma iepriekšējā gadā, jautājums ir – cik reāls un veselīgs Latvijas ekonomikai ir 5% pieaugums?
Tuvākajos gados šāds ekonomikas palielinājums Latvijā netiek prognozēts. Turklāt tikko Latvijas Banka samazināja šīgada iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) prognozi no 1,2% līdz 0,6%. Prognožu pārskatīšanu ietekmēja zemāka, nekā gaidīts, IKP izaugsme 2023. gada 2. ceturksnī un nedaudz mainīts skatījums par norisēm turpmākajos gados. Jāņem gan vērā, ka ekonomiskā aktivitāte līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski atjaunoties, jo prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums.
Finanšu ministrijas ziņojuma "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību" 4. sadaļā minēts, ka makroekonomiskās attīstības uzdevums ir nodrošināt izaugsmi, kas pārsniedz 3% – krietni zem publiskajā telpā nosauktajiem 5%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!