Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.
Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.
Matīss uzsvēra, ka osta ilgstoši nevar noslēgt līgumus ar stividoriem par Krievu salas infrastruktūras izmantošanu, turklāt ar vienu no tiem osta pat nav sākusi sarunas. Stividoriem no 2017.gada jāaiziet no Andrejsalas, kur patlaban tiek krautas kravas, un, ja Krievu salā tās nevarēs turpināt kraut, 50% kravu tikšot zaudēti. Līdz ar to trešdienas lēmums, pēc ministra teiktā, būs būtiska izšķiršanās.
Tagad esot pēc iespējas ātrāk jānoslēdz līgumi ar stividoriem. Jautājums esot, vai tiks izbūvēta Krievu salas infrastruktūra un vai tur pārvākšoties kravas. Patlaban neesot noslēgts neviens līgums par Krievu salas izmantošanu. Stividori savu infrastruktūru nevarot izbūvēt vienas dienas laikā, tam esot nepieciešami divi gadi. Par ES līdzekļiem tiekot izbūvēta piestātne un dzelzceļš. Ja stividoru komerciālā infrastruktūra nav izbūvēta, ogles nevarot pārkraut.
Tāpat Matīss norādīja, ka nav būtiski, vai viņš iepriekš Loginovu ir aizstāvējis vai nav. Ostai esot bijuši izvirzīti vairāki ieteikumi, daļa no tiem ir ieviesti, daļa esot procesā. Jautājums esot, cik lielā mērā valde seko vai neseko to ieviešanai. Valsts kontroliere uzskatot, ka valdei jābūt aktīvākai, kam varot piekrist. Valsts pārstāvji tagad esot tikai četri, un tie nevarot pieņemt saistošus lēmumus pārvaldniekam, jo vajadzīgs pašvaldības atbalsts.
Matīss arī skaidroja, ka Krievu salas kontekstā var tikt apdraudēts valsts un privātais finansējums no komercbankām.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa savukārt norādīja, ka šajā situācijā vainojams uzraudzības trūkums, jo institūcijas vadītājs varot nepildīt valdes noteikto. Viņa skaidroja, ka ostas vadītājs nespēj sakārtot ostas darbību, lai tā būtu efektīva un lietderīga, un tādiem vadītājiem nevajadzētu būt.
Kā ziņots, valsts ieceltie ostas valdes locekļi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par Loginova atbrīvošanu, jo valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos. Tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radies pamats apturēt ES fondu līdzfinansējumu projektam un brīvostai radīti jauni finanšu riski.