Līdz ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam nosaka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kā arī minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas, proti, skolu filiālēs.
LPS pagājušajā nedēļā nosūtījusi vēstuli visām parlamentu pārstāvošajām partijām, kurā norāda, ka šāds regulējums viņus neapmierina, jo tas ir pretrunā Satversmes 112. pantam. Šis pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Tajā arī teikts, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību un pamatizglītība ir obligāta.
Budžeta paketē iekļautos likumprojektus izskata paātrinātā kārtā – divos, nevis trijos lasījumos. LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure Dienai pauž, ka šobrīd izskatoties pēc tā, ka šis jautājums ielikts budžeta paketē tikai tāpēc, lai to apstiprinātu bez liekām debatēm. "Šim nav tiešas ietekmes uz budžetu. Šādus grozījumus būtu nepieciešams virzīt vispārējā kārtībā, lai varētu iesaistīties visas puses, sociālie partneri, arodbiedrības, vecāku organizācijas un pašvaldības, lai varētu paņemt labāko," uzsver Dundure.
Ministrijā Dienai skaidro, ka grozījumi ietverti valsts budžeta likumprojekta paketē, ievērojot plānotā regulējuma sasaisti ar pedagogu darba samaksas nodrošināšanas jautājumu, kā arī ievērojot likumprojektā ietvertā regulējuma ietekmi uz pašvaldību budžetiem kontekstā ar izglītības iestāžu pastāvēšanu un to, ka tieši Izglītības likumā regulēti jautājumi par izglītības sistēmas finansēšanas avotiem un izglītības iestāžu finansēšanas kārtību.
Ar grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē būs tieša sasaiste ar tiesībām saņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai attiecīgo vispārējās izglītības iestāžu vidējās izglītības pakāpē. Proti, ja izglītības iestāde neatbildīs vienam no kritērijiem – minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam vai noteiktajiem kvalitātes kritērijiem –, izglītības iestāde nebūs tiesīga saņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē, turklāt šādā gadījumā turpināt nodrošināt pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē no sava budžeta būs tiesīgi tikai privāto vispārējās izglītības iestāžu dibinātāji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
P
Ass
diemžēl