Apjomīgo pētījumu veica Latvijas Universitātes (LU) un institūta BIOR zinātnieki. Pētījums tika atzīts par vienu no pērnā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē, šogad Gada balvas zinātnē pasniegšanas ceremonijā saņemot lietišķās zinātnes "oskaru". Ūdens paraugi tika iegūti Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas stacijā, turpat pārbaudot arī attīrīšanas sistēmas efektivitāti. Izrādās, ka sistēmas filtram cauri tiek liela daļa savienojumu. Piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns tika konstatēts arī krāna ūdenī.
Bez panikas
LU asociētais profesors un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs nomierina, sakot, ka nav iemesla celt paniku vai izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. "Nevajag īpaši uztraukties par ibuprofēnu. Tomēr tā ir interesanta pazīme, ka cilvēka ietekme ir tik liela, ka pat krāna ūdenī to varam novērot. Tagad pretsāpju līdzekļi ir arvien vairāk un vairāk izplatīti," stāsta Bartkevičs.
Lielāks pamats bažām ir par antibiotikām. Interesanti, ka, izejot cauri sistēmai, antibiotiku koncentrācija mēdz palielināties – pēc attīrīšanas ūdens nereti ir vēl vairāk piesātināts ar antibiotiskajiem savienojumiem nekā pirms tam. Tas tādēļ, ka antibiotiskās vielas organismā var saistīties ar cukuriem un citām vielām, bet attīrīšanas sistēmā, mijiedarbojoties ar citām aktīvajām vielām, tās atdalās un atraisās brīvā veidā. Nonākot vidē, palielinās baktēriju rezistence pret tām. Ūdens apmaiņas cikla veidā šīs rezistentās baktērijas paaugstina arī cilvēka organisma pretestību. Tas nozīmē, ka antibiotiku iedarbība samazinās un ārstniecībā būs nepieciešams lielāks to patēriņš. Antibiotiku jautājums ir aktuāls visā pasaulē.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!