Viņa daļēji piekrita publiskajā telpā izskanējušajam arhitektu viedoklim, ka Latvijā ir palicis ļoti maz modernisma laika arhitektūras pieminekļu un ēkas nojaukšanu zināmā mērā varētu uzskatīt par zaudējumu.
"Manuprāt, ja pēc daudziem gadiem valdība ir vienojusies par koncertzāles atrašanās vietu, tad ir jāvirzās uz priekšu un koncertzāles projekts jāīsteno. Nākamais solis ir teritorijas plānošana, jo šeit nav runa tikai par ēku, bet vietu kopumā, kad koncertzāle tiks uzbūvēta. Tāpēc ļoti svarīga ir Kultūras ministrijas un Rīgas domes pilsētplānotāju sadarbība," sacīja bijusī kultūras ministre.
Melbārde akcentēja, ka koncertzāles projekta attīstība nav viennozīmīgi vērtēts jautājums - publiskajā telpā daļa cilvēku, ieskaitot arhitektus, atbalsta koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, citi - neatbalsta. Viņa uzsvēra, ka šādos gadījumos vienprātību ir grūti panākt.
"Atšķirīgi viedokļi pastāv vienmēr. Ja runā par vietas izvēli un ēkas arhitektūru, manuprāt, ir jāvadās pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atzinuma, jo pārvalde ir galvenais eksperts kultūras mantojuma jautājumos," sacīja politiķe.
Viņas ieskatā, valdības kopīgi pieņemtais lēmums par Rīgas koncertzāles būvniecības vietu iezīmē pirmo reizi vairāku gadu garumā, kad par to panākta politiskā vienošanās. Melbārde atzinīgi novērtēja to, ka no valsts ekonomikas atveseļošanās līdzekļiem "pēc Covid-19 laikā" finansējums plānots arī kultūras objektiem.
Viņa uzsvēra, ka koncertzāle ir nepieciešama ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai. Galvaspilsēta jau izsenis sevi ir padarījusi kā starptautisku mūzikas centru. Tomēr, lai varētu baudīt izcilās kvalitātes mūziku, Latvijai iztrūkst kvalitatīva akustiskā koncertzāle, secināja bijusī ministre.
Viņa piebilda, ka veikti pētījumi par šādu būvju ekonomisko atdevi, proti, laba arhitektūra, labā vietā un augstas kvalitātes kultūras pakalpojums nesīs arī ekonomiskos ieguvumus.
Amatpersona pauda cerību, ka pēc Covid-19 pasaule atkopsies un atsāksies arī tūrisms.
"Koncertzāle ir būtiska arī tūrisma attīstībai, bet, galvenokārt, mums pašiem, jaunajiem un profesionālajiem mūziķiem, kas visu savu mūžu veltījuši, lai mācītos un izkoptu savu talantu. Viņiem ir ļoti svarīgi, ka var uzstāties savas auditorijas priekšā, Latvijā," uzsvēra Melbārde.
LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība apstiprināja nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - Pasaules Tirdzniecības centrs.
Puntulis pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka ēku varētu nojaukt jau nākamā gada pavasarī, savukārt pirmais koncerts nacionālajā koncertzālē, iespējams, izskanēs pēc sešiem, septiņiem gadiem.
Maira Liepa
Nojaukt ēku būtu stulbi!
Tālis