Kā norādīja hidrologi, piemēram, pēdējo reizi gandrīz tikpat augsts ūdens līmenis Lielpečos ir bijis 1940.gados, tomēr šogad tas bijis pārsniegts, fiksējot līdz šim augstāko ūdens līmeni. Jautāti par citām vietām Latvijā, kur tika sasniegti ūdens līmeņa maksimumi, hidrologi norādīja, ka tas citviet vēl nav noticis.
Novērojumi liecina, ka Lielupē pie Staļģenes ir novērots tāds ūdens līmeņa maksimums, kāds ir bijis reizi četros gados, Mežotnē reizi sešos gados, savukārt Jelgavā aptuveni reizi četrarpus gados.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzskata, ka pašvaldībām nav vienām pašām jācīnās ar pavasara plūdu radītajām sekām un valdībai ir ne tikai jāpauž skaidra apņēmība palīdzēt novadiem un to iedzīvotājiem sakārtot savas teritorijas pēc plūdiem, bet ikvienai valsts iestādei, kuras rīcībā ir piemēroti resursi, jāpalīdz iedzīvotājiem plūdu skartajās teritorijās.
Kā informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane, Sprūdžs pauž nožēlu, ka piektdien, 19.aprīlī, valdības ārkārtas sēdē ministriem bija atšķirīgi viedokļi par situācijas nopietnību, tādēļ neizdevās vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu plūdu vissmagāk skartajos novados.
Tāds lēmums, ja to skatītu nevis no juridiskā, bet cilvēciskā aspekta, ne tikai būtu būtiski atvieglojis pašvaldībām iespēju veikt operatīvos glābšanas darbus, bet arī apliecinājis pašvaldībām un iedzīvotājiem, ka šādā sarežģītā situācijā spējam būt saliedēti un koncentrēt resursus, uzskata ministrs.
Ja visi ministri piektdien būtu pabijuši plūdu epicentrā, viņu lēmums būtu citādāks, uzsver Sprūdžs. Tomēr, tā kā valdība neatbalstīja Daugavpils, Ogres, Ilūkstes un Pļaviņu novada domju lūgumu izsludināt tajās ārkārtas stāvokli, tad mazākais, ko valdība pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē var darīt, ir pierādīt, ka valdība strādā iedzīvotājiem, nevis otrādi.
Ministru kabinetam pirmdien ir jāpauž skaidra apņēmība palīdzēt iedzīvotājiem cīnīties ar plūdiem, kur tie vēl nav beigušies. Tāpat ir jāizstrādā konkrēts rīcības plāns un jāparedz finansējums, lai varētu ātri novērst ūdens stihijas radītās sekas, kā arī mazinātu plūdu riskus nākotnē. Ministrs piebilst, ka pašvaldības, to iestādes un operatīvie dienesti jau gandrīz nedēļu strādā diennakts režīmā un dara to ar milzīgu pašaizliedzību, apzinot strauji mainīgo situāciju un iedzīvotāju vajadzības un palīdzētu.
Lai gan daudzviet ūdens līmenis nedēļas nogalē ir mazinājies, tas nenozīmē, ka plūdi ir beigušies, un arī atbildīgie dienesti norāda, ka pali vēl turpināsies, jo tuvākajās dienās Daugavā ieplūdīs ūdens masas no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat arī Pļaviņās un Ogrē, kur pavasara plūdi ir aizskrējuši, bet postaža palikusi, pārgurušajiem operatīvo dienestu un pašvaldību darbiniekiem, kā arī iedzīvotājiem "palīgā jāsūta svaigi spēki".
Sprūdžs ir uzdevis Valsts vides dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei piedāvāt pašvaldībām iestāžu rīcībā esošo materiāltehnisko līdzekļu un cilvēkresursu iesaisti plūdu seku novēršanā un aicina līdzīgi rīkoties arī citas valsts iestādes un uzņēmumus, negaidot īpašu valdības rīkojumu.
Kā ziņots, valdība piektdien, 19.aprīlī, sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās. Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.
Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. "Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas," teica Pabriks.