Kā norāda VM, lai paplašinātu pacientu iespējas medikamentu racionālā izvēlē un mazinātu viņu līdzmaksājumus, tiek noteikts - ja medikamenta cena pārsniedz 100% virs references cenas, zāļu kompensācijas bāzes cena šogad un nākamajā gadā tiek samazināta par 20% ik gadu. Šāds cenu ierobežojums ļaušot saglabāt zāļu izvēles iespējas gadījumā, ja pacientam nav piemērotas lētākās zāles, vienlaikus nodrošinot viņam mazākus izdevumus.
Šie nosacījumi gan ir maigāki, nekā tika plānots iepriekš. Aprīļa beigās VM pauda, ka iecere ir ierobežot pieļaujamo kompensējamo medikamentu ar identisku aktīvo vielu cenu līdz 100% no zemākās cenas. Šī iniciatīva būtu nozīmējusi, ka medikamenti, kuriem ražotājs nebūtu gatavs samazināt cenu, tiktu izslēgti no kompensējamo medikamentu saraksta.
VM skaidro, ka cenu ierobežošana jeb pieļaujamais cenu "koridors" pēc ekspertu novērtējuma sekmīgi darbojas vairākās valstīs, un rezultātā samazinās pacientu līdzmaksājumi par zālēm. Līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu sastāvā ir tā pati aktīvā jeb ārstējošā viela, kas ir oriģinālajos preparātos - tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga. Patentbrīvie medikamenti tiek reģistrēti un nonāk tirgū tikai tad, ja zinātniski ir pierādīta to bioekvivalence - spēja nodrošināt oriģinālajiem preparātiem atbilstošu ārstniecisko iedarbību.
Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, patlaban zāļu kompensācijas sistēmā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem var atšķirties daudzkārtīgi - pat 800% apmērā. Ja pacientam ir nozīmēts dārgāks medikaments, pacients ir spiests ievērojami pārmaksāt par zālēm. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties šādus nereferences medikamentus, ir samaksājuši 25 miljonus eiro, un lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, uzsver ministrija.
Tāpat ar šodien izsludinātajiem grozījumiem VM plāno veikt izmaiņas, lai valsts kompensēto zāļu sarakstā varētu ātrāk iekļaut jaunas un lētākas zāles, kā arī samazināt cenas esošajām zālēm.
Kā norāda VM, lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu pielietojumu, ļaujot esošā finansējuma ietvaros palīdzēt lielākam skaitam pacientu ar viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, izstrādātas izmaiņas valsts kompensēto zāļu saraksta veidošanas kārtībā.
Grozījumi paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus, proti, no 2019.gada 1.janvāra tiks ņemta vērā ne tikai zāļu ietekme uz tās lietojoša cilvēka dzīves ilgumu, bet arī uz viņa dzīves kvalitāti.
Vienlaikus ar grozījumiem plānots iekļaut kompensācijas sistēmā vairākas diagnozes, kuru gadījumā pacientiem zāles līdz šim apmaksātas individuālā kārtībā. Piemēram, uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā kompensējamo medikamentu pieejamība uzlabosies pacientiem, kuri sirgst ar primāro plaušu hipertensiju, trauslo kaulu slimību, D vitamīnam rezistentu rahītu. Tāpat no 2019.gada 1.janvāra kompensējamo zāļu sarakstā tiks ieļauti medikamenti imūndeficītam, aknu ehinokozei, cisticerkozei un citiem nātrenes veidiem.
Ministrija uzsver, ka, veicot grozījumus, vairs nebūs vajadzīgs katru gadu sasaukt ārstu konsiliju, pēc kā slēdziena pacientam nākas doties ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu, kas pieņem lēmumu par zāļu kompensāciju. Samazināsies obligāti veicamās procedūras slogs pacientiem, ārstiem, kā arī valsts iestādēm.
Ar grozījumiem vairākām diagnozēm, tostarp retām slimībām, jau uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā tiek paaugstināts kompensācijas apmērs no 50% uz 100% - hipersensivitātes pneimonītam, citām intersticiālām plaušu slimībām, sarkoidozei, motorā neirona slimībai, Hantingtona horejai un vara vielmaiņas traucējumiem. Tādējādi tiekot novērsti gadījumi, kad pacients neiegādājas zāles augsta līdzmaksājuma dēļ. Kompensācijas apjoma palielinājums notiks esošā veselības nozares finansējuma ietvaros.
Lai grozījumi noteikumos stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.