Ministrijas nevēlas uzņemties jaunu atskurbtuvju finansēšanu

Šis priekšlikums nokaitinājis labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kura pret to kategoriski iebilst. Ministre norāda, ka LM ar atskurbtuvēm neesot nekāda sakara.Pašlaik atskurbtuves ir sešās lielākajās Latvijas pašvaldībās, tās tiek uzturētas par pašvaldību līdzekļiem. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji norāda, ka nav svarīgi, kura no ministrijām uzņemas projekta realizāciju – galvenais, lai par to rūpējas valsts, nevis pašvaldības."Mani joprojām izbrīna, ka VARAM konkursa kārtībā, tuvojoties vēlēšanām, būs jāizvēlas atbildīgā ministrija, kas uzņemsies valsts kompetences jautājumu. Tā ir klasiskā, nihilistiskā attieksme, kādā veidā valsts pilda savas funkcijas. Kamēr kaut viena pašvaldība uzņemsies šo jautājumu pati, problēma ir atrisināta – tāda ir noskaņa," TV3 ziņām norāda LPS pārstāvis Aino Salmiņš.Atskurbtuvju trūkums rada papildu grūtības arī policijai. Pagaidām dzērāji uz atskurbšanas laiku nonāk likumsargu gādībā, taču īslaicīgās aizturēšanas izolatoros bijuši pat nāves gadījumi. "Atskurbšanas telpas mums nav vajadzīgas tāpēc, lai personu tur noturētu un pēc tam sodītu. Galvenais virsmērķis ir, ka šajās telpās cilvēkam tiek sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, viņš tiek atutots, ja tas ir nepieciešams. Kad cilvēkam atgriežas sapratne, ar viņu var strādāt policists, mediķis, nepieciešamības gadījumā sociālais darbinieks vai narkologs," skaidro Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis.10 atskurbtuvju izveide 2015.gadā izmaksātu aptuveni 422 tūkstošus latu, un katra no tām spētu uzņemt līdz 25 cilvēkiem. Paredzēts, ka atskurbtuvē pastāvīgi strādātu medicīnas darbinieks un sociālais darbinieks, kā arī kārtības uzraugs. Viena piedzēruša cilvēka atskurbšana varētu izmaksāt ap 12 latu.