Līdz šim pārkāpumi iepirkuma procedūrās, kam vēlāk seko aizliegums slēgt līgumu, pārkāpumi, slēdzot līgumu un cita veida rīcība no amatpersonu puses parasti sodīta netiek. Jauns konkurss, grozīti noteikumi un tas arī viss.
Nupat sagatavotie grozījumi vairākos likumos ļaus paplašināt Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvaras un administratīvi sodīt konkrētas amatpersonas, kas pārkāpušas iepirkumu procedūru. Turklāt jaunums ir tas, ka sankcijas beidzot būs arī par mēģinājumiem mainīt līguma noteikumus pēc tā noslēgšanas. Savulaik šāda rīcība bija plaši izplatīta dažādos būvniecības pakalpojumos.
Tomēr grozījumu sagatavotāja, Finanšu ministrija jau saņēmusi virkni iebildumu, kas apkopoti visai apjomīgā dokumentā. Kā skaidro Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis, neviens apzināti projektu nesabotē, bet "zināmā mērā šī negribēšana ir kopā ar nevēlēšanos saprast. Mūsu uzdevums ir radīt normas pietiekoši skaidras, lai nevienam nebūtu problēmas tās saprast un mums pašiem un Iepirkumu uzraudzības birojam piemērot. Pašlaik mēs esam sākuma posmā, projekts ir sagatavots, mēs esam sagatavojuši savus pretargumentus, kādēļ mēs redzam šādu vai tādu normu, tieši tādā redakcijā. Tiek uzdoti samērā loģiski jautājumi, bet zemteksts ir skaidrs – mēs to nevēlamies".
Asas iebildes izteikusi Latvijas pašvaldību savienība, atsaucoties uz to, ka pašvaldībās trūkst profesionālu iepirkumu veicēju. Tagad tiek pieļauts, ka par nelieliem pārkāpumiem amatpersonas varēs vien brīdināt. Bet par nozīmīgākām kļūdām vai pārkāpumiem sodi iecerēti no 50 līdz piecsimt latiem, atkārtotos gadījumos – arī liedzot turpmāk ieņemt amatu iepirkumu komisijā.
Ekonomikas ministrija bija norādījusi, ka sodi ir pārlieku skarbi. Turklāt tā uzskata – šobrīd nav nekāda pamata veikt grozījumus. "Mēs, protams, piekrītam, ka katrā sistēmā var pastāvēt kāda problēma, kura ir jāuzlabo. Mūsu pamatojums ir tas, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus bez zināma pamatojuma, paskaidrojuma, kāpēc mēs veicam šādu grozījumus, kāpēc šie grozījumi ir vajadzīgi. Jo, mūsuprāt, grozījumi grozījuma pēc nav nepieciešami. Grozījumus veic, ja likumā ir konstatēti tādi problēmjautājumi, kurs nevar risināt esošas tiesu normu ietvaros," uzskata Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore.
Prakse gan rāda, ka iestāžu vadītāji reti izvēlas rosināt disciplinārlietas par pārkāpumiem iepirkumos. Tiesvedības ceļš ir ārkārtīgi lēns un dārgs. Dažas lietas, kā, piemēram, Bērnu slimnīcas būvniecības iepirkums, vai Mercedes autobusu iegāde, vai Latvenergo iepirkumus šķetina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau caur kriminālprocesiem. Tieši viņi gadus sešus mēģina panākt šīs izmaiņas un tagad liek lielas cerības uz Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvaru paplašināšanu.
Pēc KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājas Diānas Kurpnieces domām, lielā pretestība rāda, ka virziens ir pareizs: "Tas, kāda sajūta rodas no šīs diezgan lielās pretestības, manuprāt ir saistīts ar to, ka institūcijas ir pārliecinājušās, ka IUB ir spēcīga, vērā ņemama institūcija, un ja šobrīd viņu kapacitāte, izskatot sūdzības, ir bijusi diezgan šaurā jomā, tad faktiski tie cilvēki, kas īsteno iepirkumus ļoti daudzās sfērās un redz, ka gadās pārkāpt likumu, šajā brīdī jūtās nobijušies. Bet tas ir arī mērķis, beidzot panākt, ka publisko iepirkumu likums nav tikai deklaratīvs."
Nupat pēc KNAB pasūtījuma veiktā
aptaujā noskaidrots, ka trešdaļa uzņēmēju ir pieļāvuši gatavību dot
kukuli, ja vien tas būtu būtiski uzņēmuma interesēm. Bet ievērojams ir
arī uzņēmēju atbalsts amatpersonu bargākai sodīšanai par kukuļu
prasīšanu.