No šā gada 1.septembra pedagogiem ar trešo pakāpi vidējā mēnešalga pieaugs par 32 latiem, ar ceturto pakāpi – par 56 latiem, bet skolotājiem ar piekto pakāpi – par 70 latiem.
Pretēji plānotajam ministrija gan tomēr nemainīs teritoriālā blīvuma koeficentu un saglabās to iepriekšējā līmenī – 1,3. Tādējādi papildus tiks atbalstītas astoņu novadu - Amatas, Burtnieku, Ciblas, Jēkabpils, Pāvilostas, Rucavas, Rugāju un Ventspils - izglītības iestādes, nesamazinot tām piešķirto finansējumu. Pamatizglītības iestādēs, kur skolēnu skaits ir simts un mazāks, koeficents tiks mainīts no 0,75 uz 1. Tas tiek darīts, lai mazo skolu pedagogu atalgojums tik krasi neatšķirtos no lielajās skolās nopelnītā.
Ministrs arī atzina, ka pedagogu atalgojums mazajās lauku pamatskolās patlaban “ir krimināli zems”. Lai to paaugstinātu, no 1.septembra ir atļauts pamatskolu pedagogiem mācīt arī vairākus priekšmetus.
Valsts mērķdotācijās pašvaldībām pedagogu algām piešķirti papildu 8 lati par katru skolēnu.
Ministrija un arodbiedrība arī panākusi vienošanos par skolēnu skaitu un pedagoģiskās likmes proporciju: lielajās pilsētās tā būs 10,34 plānoto 10,5 vietā, novados – 8,12 plānoto 8,3 vietā. Tādējādi rasta iespēja atbalstīt pedagogus skolās, kur skolēnu skaits ir simts un mazāk.
Sākot ar jauno mācību gadu, tiks arī paaugstināts programmu koeficients speciālajās izglītības programmās no 1,6 uz 1,84 un speciālajās skolās no 1,6 uz 1,8. Tādējādi tiek atbalstīti pedagogi, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā iekļaujošajās izglītības programmās.
Ar nākamo mācību gadu, ir panākta arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu darba slodzes izlīdzināšana. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiks samazināta no 840 uz 756 stundām gadā.