Vairāku valstu pilsoņu iniciatīvas apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras un ziemas laiku. Arī Latvijā sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv tiek vākti paraksti pret "laika grozīšanu" divas reizes gadā, ierosināts mainīt arī Latvijas laika zonu no otrās uz trešo.
Iniciatīvas pārstāvis Guntis Jankovskis skaidroja, ka ES spēkā esošās direktīvas mērķis ir noteikt vienotu datumu un laiku vasaras sākumam un beigām, lai novērstu situāciju, kad katra ES valsts pāriet uz to citā datumā un laikā, apgrūtinot iekšējā tirgus darbību. "Laika pāreja izjauc cilvēku bioloģisko ritmu, kas visvairāk ietekmē mazus bērnus, cilvēkus gados un cilvēkus ar hroniskām slimībām, bet sabiedrība kopumā iegūst vairāk nevajadzīga stresa," argumentēja Jankovskis.
Ekonomikas ministrijas (EM) 2014. gadā veiktajā aptaujā neapmierinātību ar pāreju uz vasaras laiku pauda divas trešdaļas aptaujas dalībnieku. Aptaujā izkristalizējās uzskats, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku pilnībā. Kā galvenos trūkumus "pulksteņu grozīšanai" aptaujas dalībnieki norādīja traucējumus bioritmā, kas ietekmējot darba izpildes kvalitāti un efektivitāti. Tiesa, tika minēti arī ieguvumi – garāki vakari saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumi.
EP plenārsēdē gan tika pausti viedokļi, ka pētījumi par laika maiņu ietekmi uz veselību ir neviennozīmīgi un pat pretrunīgi. Tie deputāti, kas iestājās par laika pārejas atcelšanu, savu viedokli pamatoja ar pētījumiem par "pulksteņu grozīšanas" negatīvu ietekmi uz dzīvniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā. Tika norādīts, ka palielinās infarktu skaits, sirds saslimšanas, pastiprināti rodas nogurums un depresija. Miega trūkums esot arī viens no cēloņiem lielākam letālu autoavāriju skaitam.
Medicīnas māsa Ilze Kalniņa uzskata, ka šeit vispārinājumi būtu nevietā: "Katram cilvēkam laika maiņas adaptācija norit savādāk - vieniem tā stunda uz priekšu vai atpakaļ var ļoti traucēt, bet citiem - nē. Protams, atsevišķām cilvēku grupām, piemēram, zīdaiņiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir konkrēts dienas ritms, varētu būt adaptācijas grūtības."
Studente Katrīna Kraukle portālam Diena.lv atzina, ka viņai patīk "laika grozīšana": "Tas man ir svarīgi, jo mājās tāpat esmu agri. Var teikt, ka gaisma no rītiem man uzlabo garastāvokli, jo jūtos enerģiskāk un pozitīvāk." Kraukli vairāk iepriecina pāreja uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež pa vienu stundu atpakaļ, jo "rodas sajūta, ka esi ieguvis vairāk laika." Nekādas negatīvas veselības izmaiņas "laika grozīšanas" dēļ Kraukle neesot pieredzējusi.
Arī Anna Marija Hercberga norādīja, ka viņa neizjūt izmaiņas savā veselībā vai noskaņojumā: "Viss ir kā parasti, neliekas, ka kaut kas būtu mainījies. Varbūt tikai stress vairāk, jo jādomā par "pazudušo" stundu, ja pulkstenis jāgriež uz priekšu."
Mediķe Ilze Kalniņa vērtēja, ka "laika maiņa var izraisīt arī stresu, kas izsauc cilvēkā trauksmes sajūtu, un arī var ietekmēt miegu" Lai no tā izvairītos, ārste iesaka nedēļu pirms paredzētās pulksteņa griešanas iet gulēt ātrāk un celties agrāk. "Parasti adaptācija pie laika maiņas prasa vienu līdz trīs dienas. Iešana gulēt agrāk un arī celšanās agrāk var samazināt šo adaptācijas periodu," padomu deva Kalniņa.
Eiropas līmenī atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku apņēmusies lobēt Somijas valdība, un par pastāvošo kārtību negatīvs viedoklis ir arī lietuviešiem. Lietuvas Ekonomikas ministrija vēstīja, ka viņu ieskatā būtu jāatsakās no vienotas "laika grozīšanas" un jāļauj par to lemt nacionālā līmenī. Nesen savu viedokli pauda arī Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, sakot, ka atteikšanos no ziemas un vasaras laika maiņas personīgi uzskata par saprātīgu soli.
Latvijā par pāreju uz vasaras laiku atbild Ekonomikas ministrija (EM), kas norāda - pāreja uz vasaras laiku nodrošina efektīvāku diennakts gaišā laika izmantošanu, bet vienota laika maiņas kārtība dod iespēju komersantiem plānot komercdarbību ilgtermiņā, tāpēc ministrijas ieskatā ārkārtīgi svarīgi ir arī nākotnē saglabāt vienotu laika režīmu visā ES, neskatoties uz to - tiek vai netiek veikta laika maiņa.
"Lēmumam par laika maiņas saglabāšanu vai atteikšanos no tās ir jābūt pamatotam un pragmatiskam, kas balstīts nepārprotamos argumentos un faktos par laika maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotāju veselību, nevis emocionālos apsvērumos," portālam Diena.lv ministrijas viedokli pauda EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi sagaidīt EK novērtējuma rezultātu un secinājumus, kam var būt nozīmīga ietekme gan uz Latvijas nostāju šajā jautājumā, gan arī uz turpmāko laika režīmu ES. "Laika joslas noteikšana ir katras valsts individuāla izvēle, līdz ar to Latvijai pastāv iespēja mainīt savu standarta laika joslu, bet EM rīcībā šobrīd nav nepārprotamu faktu par nepieciešamu to mainīt," atzina Urpena.
Laika maiņu Latvijā regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka - valsts teritorijā lieto laiku atbilstoši otrajai laika joslai (Griničas laiks +2 stundas). Pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ notiek marta pēdējā svētdienā plkst.3 naktī, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 naktī - pa vienu stundu atpakaļ.
skumjais
OMG
Trollis JT