PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, identificējot "robus likumā" par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē minēja, ka likums jālabo, jo pašlaik trūkstot kritēriju dažādiem iespējamiem ārvalstnieku investīciju veidiem, un līdz ar to personas var izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas par darījumu.
Dati par ārvalstu personām, kuras ieguvušas īslaicīgas uzturēšanās atļaujas Latvijā, liecina, ka šā gada sākumā izsniegtas ap 66 tūkstošiem uzturēšanās atļaujas, no tām 18 716 uzturēšanās atļaujas uz laiku un 47 391 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. PMLP pārstāve uzsvēra - nevar runāt par to, ka Latviju pārpludina citu valstu pilsoņi. Savukārt ārvalstu investīcijas trīs gadu laikā kopš termiņuzturēšanās atļauju ieviešanas ir būtiski pieaugušas - nekustamo īpašumu jomā tās sasniegušas 335 miljonus latu, ieguldījumi kredītiestāžu kapitālā - 63,7 miljoni latu, bet dažādās kapitālsabiedrībās - vēl 20,2 miljoni latu, izklāstīja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.
NA frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs pauda, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana par konkrētu naudas summu ieguldīšanu nekustamajā īpašumā ir bijis "nekustamā īpašuma spekulantu biznesa glābšanai" un ir arī to komercbanku interesēs, kuru pārziņā ir liels skaits nekustamo īpašumu. Vairākas politikās partijas šo biznesu atbalsta, jo to sponsori, atbalstītāji un pat ģimenes locekļi ir iesaistīti šajā biznesā.
Tāpat viens no būtiskākajiem sociālajiem aspektiem ir par to, ka pēc pieciem gadiem termiņuzturēšanās atļaujas turētājs jau var pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja pierāda latviešu valodas zināšanas A2 jeb otrajā zemākajā līmenī un to iegūt ir ļoti vienkārši, pauda Dz.Rasnačs. "Tas nenozīmē, ka šie cilvēki ikdienā lietos valsts valodu," viņš pauda.
No deputāta teiktā izrietēja, ka NA neplāno atkāpties no ultimāta nākamgad pakāpeniski pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, taču pagaidām atturējās komentēt, kādus līdzekļus NA būtu gatava likt lietā, lai šo mērķi panāktu.
Savukārt Prudentia eksperts Ģirts Rungainis uzsvēra, atteikšanās no ārvalstu investoru piesaistes ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu nodarītu milzīgu kaitējumu Latvijas valsts budžeta ieņēmumiem. Viņš salīdzināja, ka visa veida tranzīta apturēšana caur Latviju nodarītu valstij mazāku kaitējumu.
"Ekonomiskais efekts no uzturēšanās atļaujām ir pozitīvs, jo faktiski nozīmē, ka mēs importējam turīgus cilvēkus, kas veicina iekšzemes patēriņu. No tā iegūstam mēs visi," teica Rungainis. "Asa pārtraukšana radītu krasu negatīvu efektu. Salīdzināšanai - preču tranzīta pārtraukšana caur Latviju radītu pozitīvāku [mazāk negatīvu] efektu," sacīja eksperts.
"Termiņuzturēšanās atļauju noraušana ir politikānisms un priekšvēlēšanu retorika," asi rezumēja Rungainis.
Iepriekš Reformu partija un NA vienojušās, ka 2014.gadā pakāpeniski jāpārtrauc uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, pārejas posmā no šiem darījumiem būtiski palielinot valsts ienākumus.
Tā ir viena no abu politisko spēku kopīgajām prasībām 2014.gada valsts budžeta veidošanas procesā.
NA jau iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā "milzīgo izsniegto uzturēšanās atļauju skaita pieaugumu, kas veido jaunu kolonizācijas vilni, ierobežo latvisko kultūrtelpu, apdraud Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un Latvijas kā nacionālas valsts nostiprināšanos, kā arī mazina Latvijas pilsoņu iespējas iegādāties mājokli par saprātīgu cenu", 2014.gada pirmajā pusē ir pārtraucama uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamo īpašumu iegādi.