Mūsdienās kādreiz tik populārā kūrorta aina nav iepriecinoša. Vēsturiskās Ķemeru viesnīcas apkārtnē netrūkst graustu un pamestu ēku, bet pats baltais kuģis ar daudzajām kolonnām, jumta terasēm un torni centrā apjozts ar drāšu žogu. "Tas sakoptības jeb nolaistības stāvoklis ir tāds, ka, ja tur būtu atvērta Kempinski viesnīca, es pat nezinu, kā tur.. Tūristus atvestu autobusos, uzliekot kaut kādas klapes uz acīm, iesēdinātu tajās viesnīcas vannās un teiktu, ka ārā labāk varbūt nevajag staigāt, tad atkal varbūt aizvestu uz jūru, nu tā..," bēdīgo ainu iezīmē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Ne valsts, ne pašvaldība vērienīgus plānus Ķemeru attīstībā nelolo. Kamēr aukstums un sals ziemas vidū bez apkures un elektrības palikušo vēsturisko ēku nesaudzē, amatpersonas un valsts iestādes to mētā kā karstu kartupeli. Ministrijas no komentāriem kameras priekšā atsakās ar argumentu, ka valdība pieņēmusi lēmumu neiesaistīties un vairāk, ko teikt, neesot.
Ekonomikas ministrija arī uzsver – tā savā nostājā balstās Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) atzinumā un visi paskaidrojumi jāprasa šai iestādei. Savukārt valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāji norāda atkal uz citiem atbildīgajiem. Šīs iestādes speciālisti izvērtējumu veikuši vien konceptuāli. Tā kā nevienas valsts iestādes funkciju veikšanai īpašums nav nepieciešams, citi attīstības scenāriji, valsts iesaistīšanās iespējas, iespējamie izdevumi un ieņēmumi nav pat apsvērti. "Ja šīs izsoles rezultāti būtu nesekmīgi, tad, iespējams, varētu nākties atgriezties pie jautājuma atkārtotas vērtēšanas," vien atzīst VNĪ juridiskais direktors Ojārs Valkers.
Savukārt pašvaldība cer, ka jaunajam investoram attīstot vēsturisko viesnīcu un tās kompleksu uzplauks arī apkaime. No plāniem saistībā ar Ķemeriem pašvaldība daudz konkrētu projektu nosaukt nevar. "Mēs neesam pagaidām spējuši piesaistīt Eiropas naudas Ķemeru parka sakārtošanai. Bet, jā, faktiski Ķemeru parka sakārtošana, tas būtu pašvaldības uzdevums. (..) Jaunā bērnudārza būvniecība arī būtu viens no objektiem, kas darītu pievilcīgāku šo teritoriju. Par infrastruktūru, es domāju, šogad sāksies ūdens un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts," min Jūrmalas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš.
Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus speciālisti norāda – valsts un pašvaldība šajā gadījumā reaģē pārāk pasīvi. Ja ir vēlme, lai par Ķemeru kompleksu būtu nopietna interese, ieguldījumiem un aktivitātei jābūt arī no šīs puses. "Skaidrs, ka ar to kultūrvēsturisko vien nepietiks, lai varētu nodrošināt to vērtību. Tā vērtība, manuprāt, varētu būt aptuveni ap 3 miljoni latu. Tas ir balstoties vairāk vai mazāk uz šobrīd esošo darba apjomu viesnīcā un stāvokli gan iekšpusē, gan apkārtnē. Un skaidrs, ka šī apkārtne arī ir jāuzlabo kopējiem spēkiem arī ar pašvaldības un valsts līdzekļiem," norāda nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate Komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.
Patlaban gan par īpašuma stāvokli un vērtībām, gan izsoles organizēšanu un investoru piesaisti, atbildīgs ir tiesu izpildītājs Uldis Zeps. Viņš nekādus komentārus ne par vienu no šiem jautājumiem nesniedz līdz oficiālajam izsoles izsludināšanas brīdim. De Facto rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina – izsoles sākuma cena varētu būt nedaudz vairāk par trim miljoniem latu. Bet tas nozīmē – iegūtā summa kreditoru prasības varētu neapmierināt. Tās kopumā krietni pārsniedz piecus miljonus. Lielākā parāda daļa ir komercķīla Rietumu bankā, taču simtos tūkstošu parādi mērāmi arī celtniekiem, restauratoriem un pašvaldībai par nenomaksātajiem nodokļiem. Tādā gadījumā kreditori varētu prasīt rīkot atkārtotu izsoli un process krietni ievilktos. Lieki atgādināt, ka šāds scenārijs nekādā ziņā nav labs jau restaurētajām kultūras vērtībām.
"Visi grib tikt vaļā no šīs problēmas, un situācija diemžēl tāda ir pēdējos 15, ja ne 20 gadus ar šo objektu. Bet ja mēs vēlamies Jūrmalas kā kūrorta atdzimšanu, tad jāskatās nedaudz plašāk, ir jālīdzdarbojas. Līdz kādai pakāpei – pirkt, nepirkt – es nezinu, bet tādai līdzdalībai, lai atgrieztu vismaz tos zemes dzīļu īpašumus, bagātības, būtu nepieciešams," atzīst Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs un bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks (RP).
Saeimas Pieprasījumu komisija plāno veidot darba grupu tālākā procesa uzraudzībai. Taču, ko tas varētu dot, arī komisijas vadītājs īsti pateikt nevar, jo, ja valsts īpašumu neatpērk, nekādu lielo tiesību vairs ko ietekmēt tai nav.
Jaunajam īpašniekam saistību būs pat mazāk. Piemēram, nu vairs nevarēs līgumā noteikt, ka Ķemeros obligāti jāveido kas saistīts ar ārstniecības kūrortu. Bet tas nozīmē – tikpat labi pēc dažiem gadiem vēsturisko sēravotu vietā mēs varētu redzēt, piemēram, mirgojošus kazino uzrakstus. Tā sakot – LasĶemeri.