Naudas trūkumā pazūd žurnālistika

Obligāta prasība ir mediju patērētājus informēt, ja informācija ir apmaksāta. Tomēr ir daudz veidu, kā šo prasību apiet. Problēmu jo nopietnāku dara mediju katastrofālā finansiālā situācija, kas pašvaldību naudai nereti ļauj kļūt par glābšanas riņķi. Turklāt sākas arī apburtais loks, jo tiem, kas mēģina izdzīvot pašu spēkiem, ir grūti konkurēt ar medijiem, kam ar naudu piepalīdz no malas.Nupat Talsu televīzija oficiāli nonākusi pašvaldības sabiedrisko attiecību pakļautībā, jo par uzņēmuma valdes locekli kļuvis pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs. Bijusī televīzijas direktore Sanita Liepiņa izdevumam Talsu Vēstis atklāja, ka jau iepriekš galvenos ienākumus uzņēmumam veidojis līgums ar pašvaldību. Pērn tam piešķirti 18 000 latu. Liepiņa izdevumam atzinās bažās, ka "tagad pašvaldība nojauks visu pārējo, kas izcīnīts un ilgi būvēts".Kaut kas līdzīgs iepriekš notika ar Dagdas televīziju. Tai 2012.gadā mainīja juridisko statusu un darbiniekus iekļāva Dagdas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā. Piemēru ir daudz, un to kļūst arvien vairāk."Pašvaldībām nav aizliegts tāds instruments kā sabiedrības informēšana. Jautājums, kur ir tā robeža, kad beidzas sabiedrības informēšana par kaut kādu institūciju vai organizāciju darbu un kad sākas politiskā reklāma. Šobrīd neviens šo robežu nav spējīgs noteikt," norāda Latvijas Raidorganizāciju izpilddirektore Gunta Līdaka, piebilstot, ka jau ir vērusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu noteikt rāmi tam, kas ir kliedzošs pārkāpums. Ja pašvaldības tik daudz neiejauktos vietējo mediju saturā, iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt patiesu, neatkarīgu un daudzveidīgu informāciju par konkrētajā pašvaldībā notiekošajām norisēm. "Ventspils medijos jau gadiem nav nekādu kritisku diskusiju vai kāda cita veida viedokļu, kas kaut kādā veidā nesaskanētu ar domes pozīciju," norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 29.janvārī!