Lai apzinātu Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par depresiju, tās diagnostiku un izplatītākajiem, ar saslimšanu saistītajiem stereotipiem, Rīgas Stradiņu universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra (RSU PNK) un Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) martā veikusi iedzīvotāju aptauju.
Lai arī lielākā daļa, 70% Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka depresija ir saslimšana, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Tomēr tikai 15% no visiem respondentiem, kuri ir atzinuši, ka paši ir saskārušies ar depresiju, ir vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai psihiatra. 75% respondentu apgalvo, ka ar depresiju tikuši galā paši. Šī situācija sakrīt arī ar pašu ārstu sacīto – pārsvarā depresija paliek nepamanīta un netiek ārstēta.
"Šajos rezultātos spilgti iezīmējas cilvēka psiholoģijai raksturīgie kontrasti: teorētiska sapratne par konkrēto problēmu – apzinos, ka slimība ir nopietna, bet saskaroties ar to personīgi, ir tendence noliegt īstenību, neapzināties situācijas nopietnību, novilcināt vēršanos pie speciālista. Sabiedrība it kā ir informēta, bet rīcība neseko. Manuprāt, šo situāciju lielā mērā ietekmē esošie aizspriedumi un stigma par depresijas ārstēšanas metodēm," sacīja RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, prof. Elmārs Rancāns.
Aptaujātie respondenti norādījuši, ka, viņuprāt, pārsvarā depresija skar radošo profesiju pārstāvjus – māksliniekus, mūziķus un dzejniekus. Taču E.Rancāns atgādina, ka slimība nešķiro – saskaņā ar pētījumu datiem, Latvijā ik dienas vismaz 120 000 cilvēki sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem, un tie ir visdažādāko profesiju pārstāvji. Būtiski ir arī saprast, ka depresija nav tikai indivīda, bet gan visas sabiedrības kopīga problēma.
RSU PNK un LPA veiktās aptaujas dati liecina, ka 66% aptaujāto uzskata – depresija rodas traģiska dzīves negadījuma vai tuvinieka nāves rezultātā. Kā norāda LPA prezidents Elmārs Tērauds, nevar noliegt, ka šādi notikumi provocē depresijas attīstību tai cilvēku grupai, kurai uz to ir nosliece. Šeit valstij svarīgi ir rūpēties par palīdzības pieejamību krīzes situācijās, kā arī atbilstošu finansējumu ambulatorās palīdzības saņemšanai. Taču vienlīdz svarīgi ir arī turpināt sabiedrības izglītošanu par depresiju un tās ārstēšanu, lai cilvēki, nonākuši depresijā, apzinātos, ka palīdzība ir pieejama.
"Iespējams, pateicoties daudzajām publikācijām dažādos žurnālos, vairāk kā puse jeb 52% aptaujāto nenovērtē depresijas kā diagnozes nopietnību un uzskata, ka to var izārstēt ar atpūtu, iegādājoties košu apģērbu vai arī – ka tā pāries pati no sevis. Šāda "ārstēšanās" nav nedz medicīniski pierādīta, nedz efektīva. Gluži otrādi – profesionāli neārstēta depresija noved pie depresijas padziļināšanās, dzīves kvalitātes mazināšanās, darbanespējas, un sliktākajā gadījumā – pat pašnāvības," sacīja E.Tērauds.
Mediķi aicina cilvēkus nebaidīties depresijas gadījumā laicīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, lai saņemtu atbilstošu, profesionālu palīdzību un tādējādi novērstu depresijas sekas – dzīves kvalitātes pasliktināšanos, darbanespēju un dzīvildzes samazināšanos.
Speciālistu sarakstu, depresijas pašnovērtēšanas testu un citu izsmeļošu informāciju par saslimšanu, var meklēt Latvijas Psihiatru asociācijas un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras izveidotajā mājaslapā www.depresija.lv.