Līdz šim Krievija raķešu šaušanas pārbaudes rīkoja savā ekonomiskajā zonā pie Kaļiņingradas, taču aprīlī kaimiņvalsts pirmo reizi tās pieteica Baltijas jūrā tuvu Latvijas teritorijai. Pirmās mācības no 4. līdz 6. aprīlim Krievijas Jūras spēki bija ieplānojuši tādā zonā, kur atrodas vairāki lidmašīnu trašu krustpunkti, radot būtisku ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem, Dienai atzīst Gorodcovs. Taču esot izdevies vienoties par citu vietu, kas neietekmēja Latvijas gaisa satiksmi, taču radīja traucējumus Zviedrijai. Tāpat neesot bijis saprotams, cikos īsti mācības sāksies un beigsies – vai pieteikumā norādīts Maskavas vai vietējais laiks. Neskaidrības pirmajā reizē radījis arī tas, vai Krievija ir ņēmusi vērā drošības apsvērumus saistībā ar ieroču pielietošanu, kas varētu radīt šķembas un atlūzas. "Vai Krievijas puse to ir ierēķinājusi, vai mums ir jāparedz drošības buferi. Nebija arī norādīts karstais telefons, uz kuru zvanīt, ja kādai lidmašīnai ir avārijas vai ārkārtas situācija," trūkumus izklāsta CAA direktors.
"Tas, protams, ir dīvaini, ka ir divi šādi pieteikumi, un arī otrā pieteikuma rezultāts ir čiks. Tad rodas jautājums – kāds iemesls ir šiem pieteikumiem, ja nekas nenotiek. Vai tā ir vēlēšanās mūs iebiedēt? Grūti teikt. Neviens nevar pabūt Krievijas līderu galvās un saprast, ko viņi ar to grib panākt, bet katrā ziņā tas nav draudzīgs akts, lai arī viņu rīcība atbilst visām starptautiskajām normām," situāciju Dienai komentē Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Diplomāts Krievijas rīcību salīdzina ar ceļu satiksmi, kurā «visi vairāk vai mazāk ievēro satiksmes noteikumus, bet ir daži, kas, ievērojot satiksmes noteikumus, uzvedas agresīvi un brauc tā, ka varētu izraisīt avāriju vai rada citiem stresa situāciju. Šajā gadījumā Krievijas braukšana pa kopējo ceļu atbilstoši noteikumiem rada nevajadzīgu spriedzi".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
kr-propaganda
reptilis
Madara