Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Nepilsoņu vēlēšanu novērotāji no ārvalstīm šokā par nepilsoņu situāciju Latvijā; mudinās ES izdarīt spiedienu uz valsti

Ārvalstu speciālisti, kas šodien novērojuši organizācijas Nepilsoņu kongress neoficiālās vēlēšanas, bijuši šokā par nepilsoņu stāvokli Latvijā un, atgriežoties Londonā un Briselē, sola darīt visu, lai tiktu palielināts spiediens uz Latviju un šis jautājums tiktu atrisināts.

Kā šodien preses konferencē atzina viens no novērotājiem Endrjū Valkers, novērotāji bijuši pārsteigti par divām lietām - pirmkārt, par to, ka valsts var iekasēt nodokļus no 300 000 nepilsoņu, nedodot viņiem iespēju vēlēt, un, otrkārt, par to, ka pašiem latviešiem pašreizējā situācija šķiet pilnīgi normāla. Tāpat novērotājus šokējis fakts, ka arī jaundzimušie, kas nākuši pasaulē nepilsoņu ģimenē, manto nepilsoņa statusu un pilsonības iegūšanai vēlāk jākārto naturalizācijas eksāmens.

Novērotāji uzsvēra, ka pašreizējā situācija ir pretrunā gan ar demokrātiju, gan Eiropas Savienības garu. Kaut arī Latvija veiksmīgi iekļaujas Eiropā un seko tās likumiem, sociālā realitāte valstī atpaliek.

Speciālisti uzsvēra, ka arī Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas valstīm, ir saistoša virkne starptautisku likumu, kas aizsargā cilvēktiesības, tāpēc lielais nepilsoņu skaits, kam liegtas balsstiesības, ir problēma, kurai gan Latvijā, gan ārpus tās tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Novērotāji uzsvēra, ka pēc atgriešanās Lielbritānijā darīs visu iespējamo, lai šo problēmu aktualizētu starptautiski un panāktu, ka uz Latvijas valdību tiek izdarīts spiediens, lai tā šo jautājumu risina un nodrošina visiem iedzīvotājiem iespēju piedalīties vēlēšanās.

Novērotāji piebilda, ka izveidojusies absurda situācija - ikvienam Eiropas pilsonim, kas Latvijā nodzīvojis vien sešus mēnešus, ir tiesības gan balsot, gan kandidēt vēlēšanās, kamēr cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši vairākus gadus, šāda iespēja ir liegta.

"Ceram, ka ar šo ziņojumu cilvēki Latvijā pamodīsies un sapratīs, kāds apkaunojums tas ir viņu politiskajai sistēmai," uzskata speciālisti.

Sākuma punkts, kā problēmu risināt, būtu - atzīt, ka nepilsoņa statuss valstī ir problēma. Tālāk būtu jāpiešķir balsstiesības visiem, kas valstī dzīvo ilgstošu laiku, atsakoties no naturalizācijas pārbaudījumiem līdzīgi kā Lielbritānijā - nav nozīmes, no kuras valsts cilvēks nācis un kādā valodā runā - svarīgi, vai tie līdzdarbojas, strādā, maksā nodokļus un mīl Lielbritāniju. Daudzi nepilsoņi, kas šodien piedalījās Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās, novērotājiem esot uzsvēruši, ka mīl Latviju.

Citi iedzīvotāji savukārt skaidrojuši, ka valsts upurē demokrātiju apmaiņā pret stabilitāti, taču ārvalstu speciālisti uzskata, ka uzskatu nesakritība nevar būt par iemeslu diskriminācijai. "Tas ir pilnīgi pret jebkādiem demokrātijas principiem. Ja cilvēki tev nepiekrīt, tas, iespējams, ir labākais iemesls dot viņiem balsstiesības," norādīja viens no novērotājiem.

"Manā skatījumā, izvirzīt priekšnosacījumus, lai kvalificētos pilsonībai, nav pareizi, jo tie rada barjeras. Daudziem Latvijā naturalizācijas pārbaudījumi šķiet aizskaroši, arī es tos atteiktos kārtot. Saprotu, ka daudzi sakostiem zobiem to tomēr dara, bet 300 000, kas izvēlas to nedarīt, nozīmē, ka tas nav pareizais risinājums. Tas, ka tik nemainīgi maz cilvēku Latvijā šo iespēju neizmanto, norāda, ka nepareiza ir politika, nevis cilvēki," uzsvēra Valkers.

Novērotājs piebilda - likt cilvēkiem lasīt vēstures grāmatas, kuras sarakstījuši konkrēti autori, un likt tiem piekrist, lai pierādītu, ka esi šīs valsts cienīgs, ir dīvaina situācija. "Tikai tāpēc, ka viņi izliekas, ka piekrīt Latvijas versijai par vēsturi un var pateikt dažus vārdus latviski, nenozīmē, ka viņi tā patiešām domā. Vai ir vērts tādam procesam tērēt nodokļu naudu?" sarunā ar aģentūru LETA norādīja Valkers.

Nepilsoņu koncepts ir absurds arī tāpēc, ka tas ne tikai liedz balsstiesības, bet rada barjeras izglītībā un karjerā, norāda novērotāji. Izbrīnu par šo situāciju izraisījis arī fakts, ka ir redzams, ka Latvija nav rasistiska valsts - par spīti valodas, kultūras un statusa atšķirībām, cilvēki šeit dzīvo plecu pie pleca laimīgi.

"Daudzi, ar ko runājām, norādīja, pilsonības statuss Latvijā ir cieši sasaistīts ar valodu un kultūru, bet patiesībā Latvija ir multietniska valsts, un tas, ka tā nespēj to atzīt, ir nopietna problēma. Ja gribat nodrošināties, ka valsts paliks latviska, kāpēc iestājāties Eiropas Savienībā?" sacīja Valkers.

"Visiem, kas šeit nodzīvojuši konkrētu laiku, ir jābūt iespējai saņemt pilsonību - daži to pieņems, citi noraidīs, bet fakts, ka viņiem tas ir iespējams, ir vitāli svarīgs. Neticu, ka cilvēkam, kas dzīvojis šeit 40 gadus, ir kaut kādas prasības, ko viņš nevar izpildīt. Šie cilvēki ir latvieši. Ja latvieši šos cilvēkus padarītu par pilsoņiem, cik atšķirīga būtu situācija? Neviens to nezina, tāpēc bažas par nākotni nav arguments. Saprotu, ka daudzi raizējas par Krieviju, taču viņi šeit vienalga dzīvo un nekur nepazudīs," uzskata Valkers.

Latviešiem ir jāatzīst, ka pašreizējā situācija nav apmierinoša un ka raizes par Krievijas ietekmes palielināšanos nav arguments, kāpēc pieļaujama turpmāka diskriminācija. Jāatceras, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un skatās uz Rietumiem vairāk nekā uz Austrumiem un Latvijā dzīvojošā krievu minoritāte šo valsti nepārvērtīs par jaunu Padomju Savienību, uzskata novērotāji.

Iespējams, ārvalstu speciālisti šo jautājumu mudinās risināt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Novērotāju grupā ir pārstāvji ar pieredzi gan Lielbritānijas parlamentā, gan Eiropas Parlamentā, gan vietējās valdībās, kuri piedalījušies vairākās vēlēšanās, tāpēc uzskata sevi par gana kvalificētiem, lai izdarītu secinājumus par situāciju Latvijā.

Kā ziņots, šodien atvērti Nepārstāvēto parlamenta balsošanas iecirkņi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Olainē, Jelgavā un Jēkabpilī, kuros nepilsoņiem būs iespējams balsot par kādu no Nepilsoņu kongresa piedāvātajiem 62 pretendentiem.

Līdz plkst.18 šajās vēlēšanās šodien piedalījušies aptuveni 3600 cilvēku, no kuriem 2100 balsojuši iecirkņos, bet aptuveni 1500 - elektroniski.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas