Ilgstoši neizdevušies pasākumi apturēt naudas atmazgāšanu septembrī atspēlējās vairākām Eiropas lielākajām bankām, akcentējusi aģentūra Bloomberg. Regulatori gan Šveicē, gan Ziemeļvalstīs, gan Vācijā izteikuši nopietnus aizrādījumus bankām, ka tās nav spējušas novērst nelegālas naudas plūsmas. Dažas ir samaksājušas par pagātnes grēkiem, bet citas sodītas par nenovērstajiem trūkumiem procesos. Tika pat ieviesti speciāli kontroles mehānismi, lai izvairītos no kļūmēm nākotnē.
Arī Latvijas banku nozare pēdējā gada laikā saņēmusi daudz pārmetumu un spēcīgu triecienu, pastiprinot sajūtu, ka sapnis par Latviju kā reģionālo finanšu centru ir neatgriezeniski izgaisis.
Vienlaikus, redzot, kādas sankcijas un prasības tiek piemērotas pret bankām Latvijā un cik lielā mērā pielaidīgāka attieksme pret pieķertajām bankām ir citās valstīs, rodas jautājums, vai Latvijas banku nozare netiek apzināti satricināta līdz pamatiem, jau saknē nocērtot iespēju sektoram pretendēt uz būtiska finanšu centra lomu reģionā.
Līdz šim nopietnāko satricinājumu Latvijas banku sektors saņēma šā gada sākumā, kad ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN izplatīja publisku paziņojumu, paužot aizdomas par ABLV bankas iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu, Ziemeļkorejas kodolprogrammas finansēšanu un korupciju. Pāris nedēļu laikā banka tika pilnībā sagrauta un šobrīd piedzīvo pašlikvidācijas procesu. Vismaz publiskajā telpā nekas vairāk par FinCEN paustajām aizdomām tā arī nav parādījies, izņemot pāris izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām, kā arī pēc pašas ABLV bankas iesnieguma ierosinātu izmeklēšanu par apmelošanu. FinCEN paziņojumam ir daudz plašākas sekas nekā tikai ABLV bankas krahs – satricinājumu piedzīvoja visa Latvijas banku sistēma kopumā, kurai anormāli ātri nācās izpildīt regulatoru drastiski pastiprinātās prasības par nerezidentu naudas apjoma samazināšanu, to saglabājot līdz teju ne vairāk kā 5% apjomā no kopējā noguldījumu portfeļa.
Soda, taču nesagrauj
Pēdējie notikumi Eiropā un pasaulē skaidri parāda, ka Latvijas banku nozares situācija nav unikāla, proti, arī citās valstīs naudas atmazgāšanas skandālos iesaistīti pat nozares līderi – sistēmiskas bankas, kas regulāri uzsver savas darbības caurspīdīgumu, ilgtspēju un spēju kontrolēt riskus. Piedzīvotie plašie skandāli Eiropas banku sektorā vēlreiz apliecina, ka banku nozare un to regulējošās prasības ir būtiski mainījušās līdz līmenim, ka pat lielie milži vairs nespēj tikt līdzi straujajām izmaiņām, tāpēc aizvien biežāk tiek pieķerti iespējamos prettiesiskos nodarījumos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
TrollisJT
Baltija un parex
oskars