Ja ikdienā mediķi dodas uz vidēji 1200 izsaukumiem diennaktī, tad 7. un 8.augustā, kad Latvijā gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza pat +30 grādu atzīmi, zvanu skaits nav krasi pieaudzis.
Trešdien mediķu palīdzību meklēja četri karstuma nogurdināti cilvēki, tostarp kāds 83 gadus vecs vīrietis, kurš visu dienu karstajā saulē pavadījis dārzā. Lielākā daļa cilvēku pārkarst tieši šādā veidā, atklātā saulē strādājot dažādus darbus un laikus neparūpējoties par atvēsināšanos, stāsta I.Vītola.
Ceturtdien, kad daudzviet tika uzstādīti augusta mēneša karstuma rekordi, mediķi saņēma deviņus izsaukumus, kas saistīti ar pārkaršanu svelmē. Seši no tiem fiksēti Rīgā vai tās apkārtnē, bet pārkarsušo cilvēku vecuma amplitūda bijusi visplašākā - no viena līdz pat 88 gadiem.
Piektdien, kad gaisa temperatūra visā Latvijā jau bija par pāris grādiem zemāka, NMPD centrālā atskanējis tikai viens ar karstumu saistīts zvans - Vidzemē gadu vecs puisītis ilgstoši uzturējās ārā, bet vēlāk viņam parādījās augsta temperatūra un slikta pašsajūta; bērns nogādāts slimnīcā. Tāpat darba nedēļas pēdējā dienā nav saņemts neviens ar slīkšanu vai negadījumiem uz ūdens saistīts izsaukums.
Mediķi novērojuši, ka karstuma radīto veselības problēmu dēļ cilvēki biežāk sauc ātros tad, ja termometra stabiņš pārsniedz +28 grādus ēnā. Zīmīgi, ka vairāk šādu izsaukumu tiek saņemts pavasara beigās un vasaras sākumā, bet jūlijā-augustā to skaits samazinās. Daļa iedzīvotāju, karstumā sajūtoties slikti, mēdz konsultēties ar ģimenes ārstu vai mēģina atvēsināties pašu spēkiem.
Ja karstumā pēkšņi jūtaties vāji, reibst galva - tās ir pazīmes, ka organisms ir pārkarsis un nepieciešams atvēsināties. Šādā gadījumā palīdzēs uzturēšanās vēsās telpās vai auksta komprese, vēsa duša, stāsta Vītola. Ja tas nelīdz, tad gan jāmeklē mediķu palīdzība.
Laika prognoze brīvdienām un nākamajai nedēļai liecina, ka karstums mitējies un gaisa temperatūra tuvākajās dienās vairs nepārsniegs +21..+23 grādus ēnā.