Pērn notāru padome saņēmusi 36 sūdzības, no kurām par pamatotām atzītas vien septiņas. Četras no pamatotajām sūdzībām tika atzītas par būtiskiem pārkāpumiem, kur tika piemērots arī disciplinārsods, izsakot piezīmi vai rājienu.
“Ja zinām, ka krīzes rezultātā darbība ir samazinājusies, vienalga notariātā tiek apkalpoti ne mazāk kā trīs miljoni cilvēku. Un ja no tiem trim miljoniem tiesās nonākuši septiņi pamatoti gadījumi, tad pēc matemātiskajiem aprēķina likumiem mēs tuvojamies nulles procentam,” norāda V.Piziša.
Cilvēki padomē galvenokārt vēršas tehniska rakstura neprecizitāšu dēļ, taču visbiežāk secināts, ka notārs kļūdas nav pieļāvis ļaunprātīgi. Starp nopietnākajiem pārkāpumiem 2011. gadā minama nepareiza amata atlīdzības aprēķināšana, mantojumu lietas termiņa neievērošana, laulāto mantas daļas nepamatota izdošana, kā arī nepareiza mantas sastāva iekļaušana apliecībā. “Tos kopumā varētu dēvēt par notariāta procedūras pārkāpumiem,” skaidro V.Piziša.
Notāru padomei likums ļauj piemērot tikai divu veidu sodus – izteikt piezīmi vai rājienu. Taču gadījumos, kad notāru padomes disciplinārlietu komisija redz, ka šis sods nav pietiekams, notāru padome vēršas pie tieslietu ministra ar aicinājumu piemērot bargāku sodu.
Notāru darbību uzrauga arī ārējais kontrolieris Apgabaltiesa, taču arī tā 2011. gadā saņēmusi vien sešas sūdzības, no kurām vienā gadījumā sūdzība tika daļēji apmierināta. Tas, kā norāda V.Piziša, nozīmē, ka notāru padome bijusi bargāka pret saviem kolēģiem, nekā ārējais kontrolieris.
Lai novērstu dažādu tehnisku kļūdu rašanos, notāru padomē šobrīd tiek pilnveidota informatīvā sistēma, kas ļaus dažādām ziņām no publiskiem reģistriem automātiski nonākt dokumentos. “Personas kodi, adreses un citas lietas, kur ielavās dažādas kļūdas, nemaz nebūs iespējamas, ja vien publiskajos reģistros tā ziņa būs precīza,” skaidro V.Piziša.