Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Lauksaimnieki par dzīvi bez Eiropas naudas bažījas mazāk nekā būvnieki un ceļu būvētāji

No miera līdz lielām bažām

Mēs nopietni gatavojamies nākamajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodam, kas sāksies pēc 2020. gada, kad Latvijai pieejamais ES finansējums stipri saruks, Dienai apgalvo aptaujātie uzņēmumi.

Jāteic, ka situācija dažādās nozarēs ir atšķirīga – dažas uz gaidāmo ES naudas samazinājumu raugās samērā mierīgi, citas prognozē pat bankrotu vilni. Vissmagākā situācija ir to nozaru uzņēmumiem, kur galvenais finansējuma avots ir publiskā nauda, kas līdz šim nākusi tieši no ES struktūrfondiem. Kā piemērs minama būvniecība, kur dominē publiskie – valsts un pašvaldību – pasūtījumi, kas līdz šim lielā mērā finansēti no ES struktūrfondiem.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs stāsta, ka situācija nozarē būs laba līdz 2022. vai pat 2023. gadam, kad noslēgsies šajā plānošanas periodā sāktie projekti. Taču, kas būs pēc tam, pašlaik grūti prognozēt.

"Es uzskatu, ka vienīgā alternatīva ES fondu finansējumam ir valsts un pašvaldību investīcijas publiskās infrastruktūras projektos. Ja nebūs valsts investīciju, daudziem uzņēmumiem var nākties bankrotēt un strādājošie emigrēs uz citām valstīm," perspektīvu iezīmē Grinbergs.  

Ļoti skeptisks par iespēju izdzīvot bez ES naudas, ja tā netiek aizstāta ar pašmāju investīcijām, ir arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš uzskata, ka, krasi sarūkot investīcijām, bankrotēt varētu pat divas trešdaļas ceļu būves uzņēmumu. Turklāt, kā norāda Bērziņš, ceļiem ES nauda beigsies jau 2018. gadā, un pašlaik neviens nevar pateikt, cik daudz ES fondu naudas ceļiem tiks piešķirts nākamajā plānošanas periodā.

Krietni optimistiskāki par būvniekiem un ceļu būvētājiem ir lauksaimnieki. Gan Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, gan biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš apgalvo, ka nozarei un zemniekiem nekas ļauns nenotiks arī tad, ja ES finansējums saruks, un šā iemesla dēļ bankrotus gan neprognozē.

"Mēs jau labu laiku tam gatavojamies, precīzāk, situācija pati mūs tam gatavo. Iepriekšējā plānošanas periodā viens piena pārstrādes uzņēmums varēja saņemt četrus miljonus eiro, šajā – tikai 1,2 miljonus. Mēs jau sākam pierast pie tā, ka ES naudas kļūst mazāk,"stāsta Šolks. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 1.novembra, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas