"Nevarētu teikt, ka bezdarba līmenis samazinās tādēļ, ka bezdarbnieki vairs nenāk reģistrēties uz NVA," norādīja Paševica. Turklāt arī pabalsts neesot primārais, kāpēc cilvēki reģistrējās kā bezdarbnieki - viņi to dara tāpēc, ka cer uz atbalstu un palīdzību darba meklēšanā, kā arī vēlas iesaistīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iegūt papildus izglītību.
"Mūsu pārliecība ir tāda, ka bezdarba līmenis samazinās tāpēc, ka darbinieki netiek atbrīvoti no darba un netiek likvidētas darba vietas," uzsvēra NVA direktore. Turklāt bezdarbnieku skaits, kas reģistrējās NVA, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krasi samazinājies.
Viņa norādīja, ka nevar runāt par strauju bezdarba līmeņa samazināšanos, bet gan par ekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Kā pozitīva tendence ir vērtējams tas, ka pieaug arī brīvo darba vietu skaits. Ja 2009.gadā bija reģistrētas mazāk nekā 2000 vakances, tad uz šā gada 30.maiju vakanču skaits NVA bija 3972.
Tomēr, neskatoties uz pozitīvām tendencēm, bezdarbnieku skaits, ka reģistrēts NVA ir "ārkārtīgi liels", uzskata Paševica. Piemēram, līdz krīzei lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 121 000, bet šā gada 30.maijā NVA bija reģistrēti 150 479 bezdarbnieki.
"Joprojām gan bezdarbnieku skaits ir ļoti liels, gan arī bezdarba līmenis ir augsts," sacīja NVA direktore.
Kā ziņots, janvārī un februārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, martā - 14,4%, bet aprīlī - 13,9%. Maijā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies vēl par 0,6 procentpunktiem un sarucis līdz 13,3%, liecina operatīvie dati.