Mīts par to, ka Latvijas krīzes izraisīšanā vainojama valdības izšķērdība treknajos gados, uzturot Latvijas Banku, pēc ekonomista sacītā, neatbilstot patiesībai. Viņš uzsvēra, ka par krīzes cēloņiem atbildību jāuzņemas tieši Latvijas Bankai.
"Efektīvākais pretkrīzes mehānisms slēpjas nevis fiskālajā politikā, bet monetārajā. Ja valsts nonāk krīzē, tad labāk ir mainīt valūtas kursu kopā ar budžeta deficītu, kā to paveica Islande. Grieķijā ir bankrots, jo tā nemaina valūtas kursu un cīnās par darba vietām, bet tas nav pārāk efektīvs risinājums," norādīja Ošlejs.
Komentējot inflācijas ietekmi uz ekonomisko attīstību, Ošlejs sacīja, ka pie augstas inflācijas ir grūti saprast, cik lieli būs valsts ienākumi nākamā gada budžetā un kādi būs tēriņi.
"Tā kā patlaban dzīvojam ekonomiski nestabilā laikā, nevaram sevi iegrožot ar striktu budžeta deficītu, jo pastāv liela varbūtība, ka Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas valstu deficīti tiks finansēti ar jaunas naudas drukāšanu, kas jau notiek. Tas radīs lielāku inflāciju, kas sasniegs arī Latviju," brīdināja ekonomists.
Viņš arī pauda pārliecību, ka valdībai ir aktīvāk jāstrādā ar Latvijas Banku, lai nodrošinātu attīstību un izaugsmi, savukārt Latvijas Bankai jāpārstāj kritizēt, bet aktīvāk jāiesaistās ekonomikas problēmu risināšanā.