"Uzskatām, ka šis ir īstais veids, kā risināt aizsardzības spēju saglabāšanu valstu samazināto budžetu ietvaros. Turklāt uzmanība jāpievērš arī ciešākai atsevišķu reģiona valstu sadarbībai ES ietvaros," uzsvēra A.Pabriks. Viņš norādīja uz veiksmīgo Baltijas valstu sadarbību, kā arī sadarbību ar Ziemeļvalstīm.
Jau iepriekš Latvija bija informējusi kaimiņvalstis, ka nākotnē redz iespēju ciešākai sadarbībai izglītības un apmācību jomās, piemēram, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas, ūdenslīdēju, helikopteru apkalpju apmācību jomā, kā arī iespēju plašāk izmantot starptautiskos kursus Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Ministrs pauda cerību, ka resursu apvienošanas iniciatīvu izdosies īstenot, realizējot virkni veiksmīgu projektu.
Diskutējot par ES plānošanas un vadības spēju stiprināšanu, A.Pabriks uzsvēra, ka jākoncentrējas uz spēju radīšanu un saglabāšanu esošo ES struktūru ietvaros. Viņš norādīja, ka nepieciešams stiprināt Aizsardzības ministru un Militārās komitejas lomu ES struktūrās, tādejādi nodrošinot savlaicīgu un kompetentu lēmumu pieņemšanas procesu.
Ministri apsprieda arī iniciatīvas Kopējā drošības un aizsardzības politikā, kā arī ES kaujas grupu attīstību. Sanāksmē diskutēja par ES militārajām operācijām, to skaitā EUNAVFOR operāciju Atalanta, kurā dien arī Latvijas karavīri, apspriežot uzlabojumus, kas paaugstinātu efektivitāti cīņā pret pirātismu.