Kā pasākumā uzsvēra veselības aprūpes speciālisti, daudziem medikamentiem kompensējamo zāļu sarakstā ir līdzvērtīga efektivitāte, tādēļ valsts apmaksā lētākās zāles ar vienādu iedarbību. Savukārt, pērkot dārkākas zāles, starpību starp lētākajām un dārgākajām jāpiemaksā pašam pacientam, un pērn šādi viņi piemaksājuši 12 miljonus latu.
Ar kampaņu Ārstējies nepārmaksājot Veselības ministrija un NVD vēlas mudināt pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu. "Pajautājiet, kādēļ es, lietojot lētākas zāles, saņemšu savādāku ārstēšanu, ja ķīmiskais sastāvs ir tāds pats," mudināja veselības ministre Ingrīda Circene (V), piebilstot, ka atšķirības lētāko un dārgāko zāļu iedarbībā nav - vienīgā atšķirība ir to ražotājs, kurš medikamentiem uzlicis sev tīkamu cenu.
To, ka medikamentiem, kas kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti vienā līdzvērtīgas efektivitātes grupā, bet ar atšķirīgu cenu, nav būtisku atšķirību ne efektivitātes, ne blakusparādību ziņā, uzsvēra arī Rīgas Stradiņa universitātes farmakoloģe Santa Purviņa. Viņa skaidroja, ka dārgākais parasti ir oriģinālais medikaments - tas ir jauns medikaments, kura lietošana atļauta pirmo reizi, un tā izplatīšanas tiesības ir tikai ražotājfirmai. Savukārt lētākas visbiežāk ir tā dēvētās ģenēriskās zāles jeb patentbrīvās zāles, kuras tiek laistas zāļu tirgū, kad oriģinālajām beidzies patentaizsardzības laiks. Tad šīm zālēm rodas daudzi ražotāji, kas katrs nosaka savu cenu.
Purviņa vairākkārt norādīja, ka šīm zālēm ir vienāda aktīvā viela, vienādā daudzumā, tādēļ tiek sasniegts līdzvērtīgs ārstnieciskais efekts.
Kā liecina NVD aprēķini, nereti kompensējamo medikamentu cena var atšķirties pat par 20% līdz 90%. Piemēram, iegādājoties valsts kompensētos psihiatrijas medikamentus, pacienta piemaksa var nebūt nekāda, ja tiek pirkti lētākie medikamenti, bet, pērkot dārgākos, var nākties piemaksāt pat 17 latus. Tādēļ NVD un VM speciālisti aicina pacientus aktīvi līdzdarboties savas veselības aprūpes procesā, nebaidīties un nekautrēties runāt ar ārstiem un farmaceitiem un, svarīgākais, nemaksāt par to, par ko var nemaksāt. Šis aicinājums attiecas arī uz pacientiem, kuri nesaņem valsts kompensētos medikamentus, bet lieto citus.
NVD direktors, jautāts, kādēļ pacienti pārmaksā par zālēm, ja likums nosaka, ka, izrakstot kompensējamos medikamentus, ārstam receptē ir jānorāda starptautiskais nepatentētais zāļu nosaukums un farmaceitiem aptiekā ir jāizsniedz lētākais medikaments, sacīja, ka zāļu izrakstīšanai var būt ārstnieciskas un arī nemedicīniskas nianses, kuras ar likumu nevar noteikt. Piemēram, zāles pieejamas vairākās formās - kā tabletes, injekcijas vai pulverīši, un katrs pacients izvēlas sev piemērotāko. Tāpat, viņaprāt, pie vainas varētu būt starp pacientiem valdošie aizspriedumi par lētākajiem medikamentiem, kā arī ārstu aizspriedumi par jauniem medikamentiem, jo pie vecajiem jau ir "pierasts". Taube arī piebilda, ka lētākais medikaments kā pirmais obligāti ir jāizraksta tikai jaunajiem pacientiem, kuri konkrētās zāles lietos pirmo reizi.
Šogad kampaņa Ārstējies nepārmaksājot tiek organizēta jau otro reizi. Pirmā notika 2011.gadā. NVD direktors sacīja, ka kopš tās lētāko zāļu lietojums ir palielinājies - 2011.gadā lētākos medikamentus lietoja 292 407, bet 2012.gadā jau 340 763 pacienti no visiem - aptuveni pusmiljona - kompensācijas sistēmā iesaistītajiem iedzīvotājiem.
Kampaņas budžets šogad ir 9680 latu. Vairāk par to un iespējām nepārmaksāt, iegādājoties valsts kompensētos medikamentus, var uzzināt mājaslapā www.neparmaksajot.lv. Tāpat interesējošos jautājumus var uzdot NVD speciālistiem, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.