Viņa preses konferencē uzsvēra, ka Štreļčenokam ir nepieciešamā profesionalitāte un līderības potenciāls.
"Būtiskākie aspekti, kas noteica komisijas atbalstu šim pretendentam, ir, pirmkārt, Streļčenoka profesionalitāte, kura ir novērtēta gan vietējā līmenī ar KNAB vadības atzinību par sevišķi nozīmīgu ieguldījumu KNAB darbībā, gan starptautiskā līmenī ‒ Streļčenoks bijis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperts korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, un par viņu kā ekspertu no šīs organizācijas saņemtas pozitīvas atsauksmes," pastāstīja Valsts kancelejas vadītāja.
Viņš ir šogad iznākušās grāmatas Valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi shēmās autors. Turklāt Streļčenoks jau otru reizi no KNAB darbinieku vidus ir ievēlēts par KNAB Ētikas komisijas vadītāju. Šīs komisijas vēlēšanās piedalās pilnīgi visi KNAB darbinieki, un tas liecina, ka Streļčenoks ir autoritāte arī biroja darbinieku vidū.
"Tas arī nozīmē, ka viņam ir līderības potenciāls," atzina Dreimane.
Ne mazāk svarīgs aspekts komisijas izvēlē bijusi nevainojama reputācija. "Komisijas rīcībā nav ziņu, kas liecinātu par Streļčenoka iespējamās ietekmējamības riskiem, kas būtu šķērslis viņa virzībai uz KNAB priekšnieka amatu," norādīja Dreimane.
Viens no komisijas locekļiem Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš pavēstīja, ka nevainojamā reputācija šajā gadījumā bijis viens no visbūtiskākajiem faktoriem, jo KNAB ir iestāde ar ļoti lielu varu un tāpēc nepieciešams, lai KNAB varētu uzticēties.
"Mēs arī ņēmām vērā, ka konkurss ildzis vairākus mēnešus un KNAB ir bez vadītāja ilgāku laiku, un tas nav pareizi spēcīgai iestādei. Tamdēļ mēs uzskatījām, ka būtu labāk, ka mēs esam spējīgi izvirzīt kādu no kandidātiem, jo citādi vēl ilgāk varētu būt jāgaida KNAB vadītājs," sacīja Kažociņš.
Komisija arī uzskatījusi, ka KNAB izgājis diezgan grūtu laiku pēdējos gados ar "iekšējiem strīdiem un kariem" un tagad KNAB ir vajadzīgs "konsolidācijas laiks", lai varētu pievērst uzmanību tiem pamatdarbiem, kas birojam noteikti likumā.
Komisijai gan būtu paticis, ja Streļčenoks būtu piecus gadus vecāks un viņam būtu vēl lielāka pieredze, bet ir jāņem vērā, ka KNAB darbinieki ir izteikuši lielu uzticību, viņu divreiz ievēlot KNAB Ētikas komisijas vadītāja amatā, minēja Kažociņš.
Arī intervijās komisijai radies iespaids, ka viņam ir stratēģisks skatījums, kas birojā ir jādara un kā biroja darbu uzlabot. "Mums palika iespaids, ka Streļčenoka kungs ir ar mugurkaulu, par viņa reputāciju nekādu šaubu nav, un šie divi faktori bija tie visbūtiskākie," uzsvēra Kažociņš.
Uz jautājumu, vai bija kandidāti, kuri kvalifikācijas ziņā bija pārliecinošāki, bet tos iegāza nevainojamās reputācijas aspekts, Dreimane atbildēja, ka informācija par konkursa norisi ir ierobežotas pieejamības informācija, "bet lielos vilcienos varu pateikt, ka tiešām tā bija. Tādi bija vairāki".
Par Streļčenoka apstiprināšanu vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Konkursa otrajā kārtā bija iekļuvis arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča un KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Piektais otrajā kārtā iekļuvušais pretendents bijušais Muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš savu dalību konkursā vēlāk atsauca.
Kopumā konkursā bija pieteikušies 13 kandidāti.
(papildināta visa ziņa)