"Nacionālās apvienības Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš Parex bankas krīzes tā arī nav uzlabota," paskaidroja Tomels.
Vienotības pārstāvis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs teica, ka pašlaik iespējamo vainīgo meklēšana novērstu uzmanību no galvenajiem uzdevumiem – sarunām ar Lietuvas valdību un Lietuvas bankas vadību par iesaistīšanos Latvijas Krājbankas glābšanā un noguldīto līdzekļu atgūšanā.
Reirs uzsvēra, ka FKTK par notiekošo informējis laicīgi un iestādes darbs Latvijas Krājbankas uzraudzības jomā bijis pietiekams – FKTK līdz ar bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Tomēr var atzīt iestādes nepietiekamo komunikāciju un līdz ar to neskaidrības radīšanu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, sacīja deputāts.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis norādīja – kaut gan ir nopietni jautājumi par to, cik profesionāla un adekvāta ir bijusi FKTK rīcība, frakcija nav saņēmusi pietiekamu informāciju par notikušo ar Latvijas Krājbanku.
"Tikai pēc pilnīgas informācijas saņemšanas mēs varēsim lemt par FKTK vadības atbilstību amatam," piebilda Dombrovskis.
Arī neatkarīgo deputātu frakcijas vadītājs Klāvs Olšteins pastāstīja, ka vēl ir pāragri vērtēt FKTK vadītājas atbilstību amatam, kamēr nav pilnībā izvērtēta iestādes rīcība un reakcija uz notikumiem saistībā ar Latvijas Krājbanku. Viņš piebilda, ka FKTK jāļauj turpināt darbu un blakus apstākļus un tās atbilstību likumam un kompetencei var vērtēt vēlāk.
Finanšu ministrs Andris Vilks sacīja, ka FKTK varētu pārmest, ja tā nebūtu apturējusi naudas aizplūdi no Latvijas Krājbankas, bet tas nav noticis.
Uz jautājumu, vai būtu jāizvērtē FKTK darbība Latvijas Krājbankas gadījumā un vai ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir spriests par FKTK vadības atlaišanas rosināšanu, Vilks atbildēja, ka par šādu jautājumu nav runāts. "Mēs par to neesam runājuši. Pagaidām ir zināms pārāk maz detaļu. Šoreiz mūs informēja ļoti laicīgi. Ja bankas vadītājs atļaujas kaut ko izdarīt vienpersoniski, kad banka jau ir apturēta, tad tas ir ārpus jebkādas kontroles. Tad jau nākotnē var iznākt – tikko rodas kādas aizdomas, tā visi uzreiz jāarestē. Šis ir ļoti netipisks gadījums," atzina ministrs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzēts, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku pirms termiņa Saeima var atbrīvot no amata, ja saņemts Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegums par viņu atbrīvošanu.
(papildināta visa ziņa)