Līgatnes pašvaldību patlaban vada Vienotības pārstāvis Ainārs Šteins.
Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, VK nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot melnās kases apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.
Kā spilgts piemērs melnās kases pastāvēšanai tiek minēta Līgatnes pašvaldība, kurā periodiski anulēti čeki par it kā notikušiem pakalpojumiem, tādējādi no kases aparāta izņemot 5816 eiro. Uz viena no anulētajiem čekiem revidenti pamanījušu uzrakstu "...lai varam norēķināties ar Spodru".
Ērglis atzina, ka pašvaldībās grāmatvedība ir ļoti zemā līmenī. Visai dīvaini esot zvērināto revidentu atzinumos lasīt, ka pašvaldībā grāmatveži tiek raksturoti kā ļoti kompetenti, kas ir iepazinušies ar visiem jaunumiem un normatīvo regulējumu grāmatvedības jomā, taču, Valsts kontrolei veicot revīziju, atklājas pretēja situācija. Tāpēc VK plāno tikties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, lai pārrunātu revīziju veikšanu pašvaldībās.
VK arī piekritusi rīkot seminārus pašvaldību grāmatvežiem, lai paaugstinātu viņu kompetenci.
ziņa papildināta no 4.rindkopas