VK revīzijā konstatējusi, ka 2011.gadā pacienti papildu piemaksājuši 9,3 miljonus vai vidēji 2,84 latus par recepti, 2012.gadā - Ls 10,9 miljonus latu vai 3,12 latus par recepti, bet pērn pirmajā pusgadā jau - 7,3 miljonus latu vai 3,73 latus par recepti.
Turklāt tas notiek laikā, kad vērojama tendence kompensējamo medikamentu cenai samazināties, norāda VK.
Kompensācijas kārtība ietver pasākumu kopumu, kas pacientam nodrošina iespēju iegādāties zāles, kuru cenu 50, 75 vai 100% apmērā sedz valsts. Katrai kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajai zāļu grupai tiek aprēķināta references cena - šajā grupā lētākā medikamenta aptiekas cena. References cena ir pamats kompensācijas lieluma aprēķināšanai.
VK secinājusi, ka lielākā problēma, kas arī izraisa pacientu piemaksas palielināšanos, ir sadarbības trūkums starp visām procesā iesaistītajām pusēm, proti, VM kā normatīvo aktu izstrādātāja un politikas veidotāja nav panākusi, ka ārsti izraksta pacientam piemērotākos un vienlaikus - finansiāli pieejamākos medikamentus. Bieži pacientiem tiek izrakstīts nevis zāļu vispārīgais nosaukums, bet konkrēts medikaments. Aptiekā tad jāpiemaksā ne tikai 50 vai 25% no summas (izņemot 100% kompensētos medikamentus), bet arī starpība starp ārsta izrakstītā un references medikamenta cenu. Revīzijā secināts, ka šī piemaksa veido vidēji 23% no kopējām medikamentu izmaksām.
VK norāda, ka ir iespējams samazināt pacienta piemaksas, netērējot papildus budžeta līdzekļus. Galvenais ir rosināt ārstus izrakstīt piemērotāko medikamentu, sekot līdzi izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī izglītot pacientus.
Diemžēl VM rīkotās sociālās kampaņas "Ārstējies nepārmaksājot!", kuru mērķis bija informēt pacientu par iespēju iegādāties kompensējamos medikamentus nepārmaksājot, nav sasniegušas gaidīto efektu. Daudzos gadījumos nav bijis iespējams iegādāties lētākās ārsta izrakstītā stipruma un iepakojuma lieluma attiecīgā vispārīgā nosaukuma zāles arī tāpēc, ka nav bijis noteikts references medikaments un nebija nodrošināta tā pieejamība.
VK norāda uz nepilnībām Nacionālā veselības dienesta darbībā, lemjot par zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, jo konstatēti gadījumi, kad lēmuma pieņemšana ieilgusi līdz pat 780 dienām noteikto 180 dienu vietā. VM arī jāpanāk iesaistīto institūciju ātrāka un efektīvāka rīcība kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanā - jārada sistēma, kas raiti noskaidrotu references medikamenta pieejamību un tā neesamības gadījumā to svītrotu no saraksta, operatīvi nosakot nākamo references medikamentu, lai pacients varētu iegādāties medikamentu, par to nepiemaksājot.
Revīzija tika veikta VM, Nacionālajā veselības dienestā un Veselības inspekcijā par laika posmu no 2011.gada 1.janvārim līdz 2013.gada 31.martam.
VM nepiekrīt VK atzinumā paustajam, ka politika kompensējamo medikamentu jomā netiktu realizēta sabiedrības interesēs, jo esot darīts viss iespējamais, lai maksimāli efektīva ārstēšana būtu pieejama pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.
VM jau 2011.gadā veica izmaiņas normatīvajos aktos, tādējādi paredzot, ka pirmreizējiem pacientiem tiek izrakstīts lētākais savstarpēji aizvietojamais medikaments. Tas pacientu līdzmaksājumus pēdējos divos gados ir ne tikai būtiski samazinājusi, bet arī ļāvusi nodrošināt nepieciešamās zāles arvien lielākam pacientu skaitam. Kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība tika vērsta uz to, lai mainītu ārstu paradumu izrakstīt konkrēta ražotāja zāles, bet sekmētu zāļu vispārīgā nosaukuma norādīšanu receptēs, jo vislielākā ietekme zāļu izvēlē un rekomendāciju sniegšanā ir tieši ārstējošajam ārstam.
VM pastāvīgi informē par iespējām saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, tai skaitā saņemt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Regulāri tiek īstenota informatīvā kampaņa Ārstējies nepārmaksājot!, kas sniedz informāciju gan pacientiem, gan ārstiem. VM aicina ārstus izrakstīt pacientiem lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, tādējādi samazinot pacientiem līdzmaksājumus par medikamentiem.
Tendences liecinot, ka ārsti arvien vairāk receptēs norāda zāļu vispārīgo nosaukumu vai references medikamentu, tādējādi pacientiem kompensējamo zāļu iegāde izmaksā lētāk. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2011.gadā no 502 375 unikālajiem pacientiem, kas saņēma kompensējamās zāles, 292 407 saņēma references zāles, savukārt 2012.gadā no 514 327 unikālajiem pacientiem references zāles saņēma jau būtiski vairāk – 340 763 unikālie pacienti. Tas liecina par pozitīvu tendenci references zāļu izrakstīšanā atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem.
Pievienots VM komentārs pēdējās četrās rindkopās