Starp gada nevārda kandidātiem pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie "sankcionēt" vai "sankcionētās personas", jo sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, tādēļ pareizi ir "sankcijām pakļautās personas".
Par gada spārnoto teicienu aptaujas žūrija atzinusi Artūra Hansona tviterī pausto, ka "lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt".
Savukārt par gada savārstījumu tika atzīts boksera Maira Brieža aicinājums: "Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!"
Aptaujas rīkotāji atzina, ka šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz cilvēku ikdienu.
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valdes izraudzītais 2022.gada spārnotais teiciens, ko paziņoja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir "gājēju pārbrauktuve" - statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.
Par gada vārda titulu pēdējā kārtā cīnījās arī atkrieviskot un atkrieviskošana, brīvkrāns, kā arī klupne un klupnīte "error" vietā, jo atšķirībā no cilvēka kļūdas jeb angļu valodas "mistake", tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā "glitch" vietā informātikā jau lietotā klupe.
Starp gada nevārda finālistiem bija arī "hospiss" paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, naratīvs stāsta vietā un nekonkurētspēja konkurētnespējas vietā, jo, piemēram, nedarbspēja nav tas pats kas darbnespēja.
Par gada savārstījuma godu cīnījās arī "Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti" kāda gāzēta dzēriena reklāmā, Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā "Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja" un "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums".
Aptaujas žūrijas ieskatā 2022.gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuva arī politiķa Ulda Pīlēna teiktais: "Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt." Tāpat sājā kategorijā bija izvirzīts vairāku tvitera lietotāju izmantotā frāze "aprobežotībai nav robežu" un aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) iedrošinājums "Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!".
Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus aptaujas organizatori izceļ, piemēram, dūknis drona vietā, džampucis hudija vietā, pašvadītājs autopilota vietā, spēka dusa "power nap" vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: iekrievot(s), lētiņš, orki un orkistāna, rašisms, tviterkonvojs un citi.
Aptaujas žūrijā darbojās žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs un žurnālists un publicists Egīls Zirnis.
Aptauju jau divdesmito gadu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.
Aptaujas organizatori piebilst, ka pirmie pieteikumi ienāca jau 2022.gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Turklāt kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība.
Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, RLB Latviešu valodas attīstības kopa un klātesošie pieminēja gan 18.janvārī bijušo valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22.februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150.gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.
Šā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus aptaujas organizatori aicina sūtīt uz "[email protected]" un visa gada garumā valodas aktualitātēm var sekot tviterī, ierakstot meklētājā "@gadavards".