Piektdien, 1.martā, notika Nacionālās drošības padomes sēde, kuru sasauca Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Par SAB direktoru apstiprināšanu vēl būs jālemj Saeimai.
SAB amata kandidāts un bijušais ģenerālprokurors J.Maizītis savu izvirzīšanu augstajam amatam uztver kā smagu pienākumu, taču viņš neprognozē, vai izdosies panākt atbalstu parlamentā, ziņo LETA.
"Es tiku uzrunāts (no prezidenta puses), es piekritu un uztveru to kā pienākumu, pietiekami smagu pienākumu. Mana virzīšana ir tikai priekšlikums, un vēl ir sarežģīts ceļš ejams. Noteikti man būs tikšanās ar deputātiem, un es esmu gatavs runāt par to, ko un kā veikt šajā dienestā. Par to man ir savs redzējums," uzsvēra J.Maizītis.
Ņemot vērā, ka Saeima savulaik jau neapstiprināja viņu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu termiņu, J.Maizītim ir grūti prognozēt, kā iznāks šoreiz.
Ja J.Maizītis nokļūs SAB direktora krēslā, tad viņa lēmumi būs samēroti ar iepriekšējo darba pieredzi un pārdomāti. "Ja es sākšu pildīt šādus darba pienākumus, tad tas nenozīmē, ka nākamajā dienā viss tiks izmainīts. Vispirms tie būs samēroti ar iepriekšējo darba pieredzi, situācija iepazīta un pēc tam tiks izdomāts, kā rīkoties tālāk," norādīja bijušais ģenerālprokurors.
Par savu vīziju SAB darbībai J.Maizītis šobrīd nevēlas publiski runāt. "Tas ir specdienests, un publiski nekad par nevienu specdienestu aktivitātēm un vīzijām netiek runāts. Man ir atsevišķas lietas, piemēram, saistībā ar to kā nedaudz precīzāk izskaidrot tām personām, kurām atteiktas pielaides valsts noslēpumam," uzsvēra J. Maizītis.
Likumā paredzēts, ka viens no SAB uzdevumiem ir izsniegt personām, tostarp Saeimas deputātiem, speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. SAB direktora lēmumu par atteikumu izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.
J. Maizītis arī atzina, ka desmit gadu laikā, strādājot par ģenerālprokuroru, viņam bijusi veiksmīga sadarbība ar SAB un Jāņa Kažociņa ieguldījumu biroja attīstībā viņš ļoti augsti vērtējot.
LETA vēsta, ka arī opozīcijas partijas vēl vērtēs SAB direktora amatam virzītā J.Maizīša kandidatūru, tomēr sākotnēji būtiski iebildumi par šo pretendentu netiek pausti.
Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis sacīja, ka partija vērtēs šo kandidatūru, tomēr pirms diskusijām un šī jautājuma izvērtēšanas U.Augulis sīkāk šo jautājumu komentēt nevēlējās.
Arī politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka frakcija lems par šo jautājumu. J.Urbanovičs arī norādīja, ka ir dažādi viedokļi par to, kā J.Maizītis vadīja prokuratūru. Vienlaikus SC frakcijas vadītājam neesot šaubu, ka J.Maizītis būšot "korekts likuma burta un gara sekotājs".
Kā liecina arhīva dati, J. Maizītis 1984. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam strādājis par Latvijas PSR iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu izmeklēšanas nodaļas vecāko izmeklētāju. No 1991. gada strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1994. gada — par virsprokuroru.
2000. gada 11. maijā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja J.Maizīti ģenerālprokurora amatā. 2005. gada martā Saeima atkārtoti apstiprināja J.Maizīti ģenerālprokurora amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem. 2010. gadā J.Maizītis piekrita kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo termiņu, tomēr 15. aprīlī notikušajā balsojumā neguva Saeimas vairākuma atbalstu, par spīti partiju izteiktajam atbalstam pirms tā. Par J.Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 45, pret bija 47 deputāti.
Tolaik jaunais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāja J. Maizītim ieņemt jebkuru vakanto vietu prokuratūrā, tostarp, savu iepriekšējo amatu Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā, tomēr viņš no tā atteicās.
J. Maizītis pasniedzis lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli studējot doktorantūrā. 2011. J.Maizītis kļuva par jaunievēlētā Valsts prezidenta A.Bērziņa padomnieku Nacionālās drošības jautājumos.
(ziņa papildināta ar opozīcijas deputātu viedokļiem)