Ik gadu Latvijā tiek sagatavoti aptuveni 1000 jauno pedagogu, bet skolā nonāk tikai puse. Tā ir viena no problēmām, ko IZM cer novērst. Pašreizējā sistēma ir pārāk fragmentāra, atzīst IZM valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Lēmums likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju bijis ļoti pārdomāts solis resursu koncentrācijā jaunam lēcienam.
Jaunajā sistēmā ministrija paredz divus skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidus. Tāpat kā līdz šim to varēs darīt pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ar skaidru motivāciju apgūt konkrēto profesiju. IZM pieļauj ieviest atlasi, lai uz skolotāja profesiju kandidētu labākie un motivētākie studētgribētāji. IZM vēlas arī nodrošināt, lai, piemēram, topošais dabaszinātņu skolotājs nozares priekšmetus, arī matemātiku un ķīmiju, apgūtu attiecīgajās fakultātēs pie šīs jomas profesionāļiem.
Otrs variants, lai iegūtu pedagoga kvalifikāciju, paredz atvieglot iespēju strādāt par skolotājiem nozaru speciālistiem. Attiecīgi jebkuram būs iespēja īsā laika periodā apgūt pedagoģijas prasmes, ja līdz tam būs iegūta augstākā izglītība kādā no nozarēm, piemēram, valodās, vēsturē, fizikā. Ministrijā plāno, ka programmas ilgums varētu būt gads. Šī ir ministrijas prioritāte, atzīmē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone.
Pārmaiņas sistēmā paredzētas arī citos aspektos. Piemēram, līdz šim pedagoģijā bijušas vairākas doktorantūras programmas, bet tagad iecerēts veidot vienu starpaugstskolu doktorantūras programmu, lai veicinātu iekšējo mobilitāti un stiprinātu pētniecības kapacitāti visās augstskolās. Svarīgi ir celt arī akadēmiskā personāla kompetenci, tāpēc Kiopa uzstāj uz jauno valsts pētījumu programmu tieši pedagoģijā. Tam ik gadu būtu nepieciešami trīs miljoni eiro. Ja šajā jomā notiks pētniecība, lielāks pienesums būs arī studentiem.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 16.novembra laikrakstā Diena!
Vidiš
Jurka
Bet kāpēc