Argumentējot ar normatīviem, kā arī to, ka esot izskausta sistēma, kas dažādos papildu amatos nodrošināja iespēju iepriekšējai koalīcijai nopelnīt papildu atalgojumu, Mārtiņa Staķa (P/P) vadītā Rīgas domes (RD) valdošā "pārmaiņu koalīcija" savu pilnvaru pirmās 100 dienas "nosvinēja", paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Mērs un trīs viņa vietnieki uz Dienas jautājumu par šīs rīcības pamatotību un ētiskumu smagas krīzes laikā pauda atbalstošu attieksmi algu celšanai, visi kā viens argumentējot, ka to paredz normatīvi un ka šāds lēmums palīdzēs padarīt RD darbību, tostarp atalgojuma jomā, caurspīdīgāku un kvalitatīvāku.
M. Staķis gan uzsver, ka domē nav pieņemts speciāls lēmums par algu palielināšanu, paužot, ka pašvaldības deputātu atalgojums ir piesaistīts vidējai algai valstī, ko nosaka valsts un pašvaldību amatpersonu vienotās atlīdzības likums: "Esam nolēmuši šo kārtību nemainīt – ja palielinās vidējā alga, tad palielinās deputātu alga, un otrādi. Šāda kārtība darbojas jau daudzus gadus, lai algu jautājums netiktu no gada uz gadu svaidīts kā "karsts kartupelis". Vienlaikus varu uzsvērt vienu – mans uzstādījums jau no pirmās dienas ir bijis tāds, ka deputātiem ir jāstrādā. Un lēmumi ir jāpieņem deputātiem, nevis šaurā personu grupā kā līdz šim. Es sagaidu darbu un deputātu iesaisti ar savām idejām, iniciatīvām un to virzīšanu, nevis tikai "pogu spiešanu" Rīgas domes balsojumos. Komitejās, komisijās, vicemēru birojos ir jānotiek pilnvērtīgam darbam."
Pārmaiņas vēl nejūt
Tajā pašā laikā valdošās koalīcijas pirmsvēlēšanu solījumu izpilde tik naski vēl nav sākusi realizēties dzīvē. Arī pirmā piedzīvotā ziema un pamatīgais sniegs parādīja, ka būtībā solītās pārmaiņas Rīgā ir palikušas uz papīra – ielas, sevišķi mazās, pēc sniegputeņa ilgstoši bija neizbraucamas tieši tāpat kā daudzās neizbrienamās ietves un mikrorajonu iekšpagalmi. Tikpat bēdīga situācija veidojas ar bedrēm pilsētas ielās, un izskatās, ka bedru lāpīšana arī nav jaunās varas prioritāte.
Savās atbildēs uz Dienas jautājumiem par solījumu izpildes sekmēm jaunie domnieki daudz piemin virkni darbu, kas būtībā uzsākti vēl iepriekšējo sasaukumu laikā, kas, no vienas puses, ir pozitīvs faktors, ka būtiskiem projektiem nodrošināts turpinājums, taču, no otras puses, tos grūti uzskatīt par jaunā RD sasaukuma nopelniem
Piemēram, Jaunās Vienotības (JV) priekšvēlēšanu programmā uzsvērts: "Izveidosim Rīgas infrastruktūras glābšanas programmu ielu, ietvju un tiltu kapitālā remonta īstenošanai. Uz katru māju vedīs apgaismots cietā seguma ceļš. Autotranzīta plūsmu novirzīsim uz apvedceļiem."
Lūgts informēt par jau paveikto, JV pārstāvis Vilnis Ķirsis piemin virkni projektu, kas iesākti vēl iepriekšējās RD varas laikā: "2021. gada budžetā satiksmes infrastruktūrai atvēlēti 111 miljoni eiro, kas pret iepriekšējo gadu ir astoņu miljonu eiro pieaugums. Šobrīd notiek gan esošās nolaistās infrastruktūras glābšana, gan arī jaunas izbūve. Lielajiem projektiem atvēlēti 64 miljoni eiro. Lai novirzītu autotransporta plūsmu no pilsētas centra, tiks izbūvēts Austrumu maģistrāles posms no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai un pārvads ar pievedceļiem pār dzelzceļu Rīga–Skulte. Tāpat tiks veikta Salu tilta sakārtošanas 2. kārta, salaboti avārijas stāvoklī esošie Brasas un Deglava pārvadi, labiekārtota to apkārtne. Paredzēti līdzekļi Vanšu tilta un Zemitāna pārvada rekonstrukcijas projekta izstrādei. Satiksmes departamenta budžetā izveidota īpaša iepriekš nebijusi apakšprogramma neasfaltēto ielu asfaltēšanai vai apstrādei ar cieto segumu Rīgas apkaimēs. Infrastruktūra ir un būs prioritāte, nākamajos gados paredzam satiksmes infrastruktūrai atvēlēto līdzekļu pieaugumu." Būtībā daļa minēto procesu ir pārmantoti no iepriekšējā RD sasaukuma. Līdz ar to pamats secināt, ka pagaidām jaunu ideju un plānu īsti nav, izņemot, piemēram, V. Ķirša pieminēto neasfaltēto ielu apstrādi ar cieto segumu.
Arī solītā kontrabandas cigarešu tirdzniecības apkarošana, redzot reālo situāciju "ielās", nesekmējas. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu programmā ir tieši ierakstīts: "Tiks pilnībā izbeigta kontrabandas cigarešu un alkohola tirdzniecība Rīgas tirgos. Sadarbībā ar privātajiem partneriem tirgi kļūs par katras apkaimes saimnieciskās dzīves centru."
Lūgta komentēt šo solījumu izpildes gaitu, JKP pārstāve Linda Ozola atbild: "Pašvaldības policijas darbs pie kārtības nodrošināšanas, tostarp Rīgas tirgos, intensīvi notiek. Kontrabandas izskaušana ir joma, kur ir nepieciešama cieša sadarbība ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju, kas man ir viena no prioritātēm. Šobrīd domē ir izvērsta platforma dialogam un sadarbībai ar apkaimēm, lai panāktu to uzplaukumu. Attiecībā uz kapitālsabiedrību SIA "Rīgas Centrāltirgus" šobrīd domē strādājam pie tās stratēģiskā mērķa definīcijas un apstiprināšanas."
Savukārt M. Staķa pārstāvētā apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie, kam tagad jau ir divas atsevišķas frakcijas, solīja: "Mēs gādāsim, lai gadsimta projekta Rail Baltica (RB) īstenošana padarītu Rīgu zaļāku un atvērtāku, lai tā savienotu, nevis norobežotu apkaimes."
Rīgas mērs gan visai optimistiski stāsta, ka "gan labajā, gan kreisajā Daugavas krastā dzelzceļa šķērsojumu būs vairāk nekā pašlaik, turklāt tie būs draudzīgāki velosipēdistiem un gājējiem. Šos jautājumus risina RD Attīstības departaments sadarbībā ar atbildīgajām domes politiskajām amatpersonām. Tāpat regulāri notiek sanāksmes un apspriedes ar iedzīvotājiem, kurās tiek apspriesti risinājumi saistībā ar RB piegulošo infrastruktūru. Rīga beidzot arī kļuvusi par pilnvērtīgu valdības sadarbības partneri šajā projektā – līdz šim pilsētas un valdības sektora sadarbība bija niecīga. Pašlaik lielākais izaicinājums ir finansējuma piesaiste, lai izmantotu visas iespējas, ko šis projekts paver. Pie tā notiek darbs. Tāpat 2021. gada budžetā finansējums piešķirts tam, lai veidotu RB uzdevumu grupu, kuras galvenais uzdevums būs šī projekta īstenošana rīdzinieku interesēs."
M. Staķa atbilde par solījuma pildīšanas pirmajām sekmēm gan atšķiras no publiskajā telpā dzirdamajiem iedzīvotāju pārmetumiem, ka pretēji solītajam RB projekta īstenošanas ietvaros, piemēram, Pārdaugavas iedzīvotāju cerības par viņu interešu un vēlmju ievērošanu var arī nerealizēties. Turklāt uzmanīgu dara M. Staķa paustais, ka pilsētas šā gada budžetā paredzēts finansējums kārtējai darba grupai , tātad rodas jautājums – vai solītā "papildu peļņas" gūšanas iespēja RD ir izskausta vai vienkārši transformēta skaistākos nosaukumos? Turklāt jau pirms gada bija zināms gan tas, ka RB integrēšanai pilsētvidē būs nepieciešami ap 300 miljoniem eiro, gan arī tas, kādi risinājumi būtu jāparedz lokālplānojumā.
Bizness domi neinteresē?
Jaunā koalīcija uzsvēra plānus sekmēt investīciju pieaugumu galvaspilsētā, tomēr realitāte pagaidām ir cita. Dienas uzrunātie Rīgas uzņēmēji pauda, ka pašreizējā RD politika uzņēmējdarbības jomā šķiet diezgan biedējoša, lai arī viņi bija ar cerībām raudzījušies uz jauno pilsētas vadību. Šobrīd izskatoties, ka pašvaldības galvenās aktivitātes saistītas ar sadarbību ar apkaimju biedrībām un dažādiem sociālajiem virzieniem, tajā pašā laikā uzņēmēji pēc vairākām sarunām ar RD par sadarbību jūtas pabērna lomā.
Nenoliedzami būtiski ir īstenot sociālās un citu jomu projektus, tomēr šķiet, ka jaunajai pilsētas vadībai vai nu nav sapratnes, vai arī viņi vienkārši ignorē niansi, ka, lai pilsētas kasē ilgtermiņā būtu pietiekami naudas izdevumiem sociālajām un cita veida vajadzībām, nepieciešams sekmēt biznesa vides attīstību, kas rada darba vietas, maksā nodokļus, Dienai pauda uzņēmējs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu. "Pagaidām ir sajūta, ka jaunos domniekus interesē tikai parki, spēļu laukumi un veloceļi. Bet tas, kā nopelnīt naudu šiem projektiem, šķiet, ir atstāts trešajā plānā. Pirms vēlēšanām dzirdējām šo politiķu solījumus rūpēties par daudzmiljonu investīciju piesaistīšanu pilsētai, taču vismaz pagaidām uzņēmēji nejūt lielu jaunās varas interesi šīs investīcijas sekmēt. Protams, var cerēt, ka Rīgā ieguldīs ārvalstu investori, tomēr, manuprāt, daudz svarīgāk primāri būtu atbalstīt vietējā biznesa attīstību. Diemžēl to šobrīd nejūtam," pauda uzņēmējs.
Rīgas uzņēmēji neizjūt arī nekādu reālu pašvaldības atbalstu saistībā ar Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi. Rīgā koncentrējas ap 70% valsts ekonomikas. Līdz ar to skaidrs, ka tieši šeit ir vislielākais skaits cilvēku, kuri izjūt ekonomiskas grūtības. Patlaban uz Rīgu nebrauc tūristi ne no ārzemēm, ne citiem Latvijas reģioniem, turklāt tie rīdzinieki, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, dodas uz laukiem, lai tur pārlaistu ierobežojumu laiku, bet joprojām klātienē strādājošie brīvdienās pavadīt laiku dodas uz reģioniem. Tādējādi lielākais dīkstāvē esošo tūrisma un ēdināšanas uzņēmumu, kā arī skaistumkopšanas jomā strādājošo uzņēmēju īpatsvars ir galvaspilsētā.
Politologs Filips Rajevskis šo uzņēmēju bēdu gan pragmatiski izskaidro, norādot, ka uzņēmējiem vajadzēja ieklausīties priekšvēlēšanu solījumu saturā, jo tad nebūtu tagad jāpiedzīvo vilšanās par nepiepildītajām cerībām.
"Šajā kontekstā būtiski saprast – šī būs kreisi orientēta Rīgas pārvalde, un kreisajiem uzņēmēji nav prioritāte. Tādēļ, manuprāt, uzņēmēju ilūzija, ka veidosies laba sadarbība, bija diezgan nepamatota. Labējā politika ierasti sekmē biznesa attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Kreisa politika ir orientēta uz iepriekš sapelnītā pārdali. Līdz ar to uzņēmējiem vajadzēja rūpīgāk ieklausīties, ko vēlētājiem solīja cilvēki, kas kandidēja uz Rīgas domi. Viņi jau no paša sākuma definēja savu politiku un šobrīd to arī realizē, līdz ar to uzņēmēji var stāvēt pie ratiem," pauda F. Rajevskis.
Jautāts, vai tādējādi nav risks, ka uzņēmēji var apvainoties par šādu attieksmi un pamest Rīgu, kas nozīmēs nodokļu samazinājumu Rīgas budžetā, F. Rajevskis norāda, ka daļēji šāda situācija vērojama jau sen. "Tas jau tagad notiek – paskatieties, kā Pierīga attīstās! Kur uzņēmēji investē, kas tiek būvēts – tā ir Pierīga. Tur aug, sākot ar rūpnīcām un beidzot ar biroju centriem, kas ļoti precīzi ilustrē līdzšinējo Rīgas attieksmi. Un tagad uzsāktās reorganizācijas Rīgas izpildvaras struktūrās ir nekas vairāk kā krēslu pārbīdīšana, bet pēc būtības netiek risināta problēma, ka Rīgā kaut ko radīt ir ļoti, ļoti sarežģīti. Un kreisā politika ir orientēta, lai šo situāciju vēl vairāk sarežģītu, jo vienmēr nepieciešami kompromisi, bet izskatās, ka pašreizējā vara kompromisiem nav gatava, tāpēc redzam, ka Rīga nevis strauji un dinamiski attīstās, bet gan virzās tikai pēc inerces vēl no laika, kad pagājušā gadsimta sākumā Rīga tiešām bija par Tallinu un Viļņu galvas tiesu pārāka Baltijas metropole. Bet tā ir kreisās politikas lielā problēma, ka tā nav orientēta uz attīstību, bet uz pārdali," uzskata politologs.
Sadarbību ar valsti neredz
Lūgts komentēt jaunās RD veikumu kopumā pirmajās 100 dienās, F. Rajevskis norāda: "Par konkrētu darbu realizācijas sekmēm vēl ir grūti komentēt, bet viņi ir diezgan skaļi iezīmējuši savus mērķus un arī skaļi sākuši darīt. Kaut vai tā pati "riteņbraucēju diktatūra" Rīgā ir ļoti izteikts piemērs, ko viņi solīja un arī sākuši realizēt, neskatoties ne uz ko. Tas pats attiecas uz budžeta veidošanu – viņi teica, ka orientēsies uz sociālo jomu, ka viņiem būs kreisa politika, un tas tā arī ir. Viņi samazina tādas "nevajadzīgas lietas" kā pilsētas izrotāšana, kas savā ziņā ir pretrunā ar viņu pausto, ka Rīga būs metropole, – sanāk, ka būsim tumša metropole. Runājot par lielajām lietām, kur tika solīta draudzīga attieksme pret investīcijām un citām ekonomiskām lietām, – tur pagaidām neko neredzam, izņemot solījumus vārdos. Manuprāt, pašreizējā koalīcija ir daudz līdzīgāka – nekā viņi paši to gribētu – iepriekšējai varai, kas arī bija orientēta uz diezgan kreisu politiku, šī vienīgi ir vairāk latviski orientēta."
Ilggadējais domnieks un bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) Dienai norādīja, ka viņam bijusi iespēja strādāt līdzās sešiem dažādiem mēriem, līdz ar to ir laba iespēja salīdzināt esošo Rīgas varu ar iepriekšējām. "Pirmkārt, rīdzinieki – kuri balsoja par šo koalīciju vai arī nebalsoja – visi bija pārliecināti par to, ka tagad domes attiecības ar valsti būs pavisam savādākas, ka valsts Rīgu tiešām uztvers nevis kā pretinieku nometni, bet kā Latvijas galvaspilsētu. Diemžēl tas nenotiek, neredzam reālos darbos šo sadarbību. Un šeit ir divi varianti – vai nu valdība aizvien neievēro RD priekšsēdētāju, vai arī jaunais domes priekšsēdētājs nesaprot, ka uz viņu neskatās kā uz pilsētas mēru. Varbūt skatās kā uz kaut kādu iecirkņa vadītāju. Un te atkal ir divi varianti – vai nu viņš nespēj sevi apliecināt un pozicionēt kā Rīgas mēru, vai arī baidās. Bet situācija ir tāda, ka sadarbības kontekstā nekādu reālu uzlabojumu nav," uzskata O. Burovs.
Viņam piekrīt F. Rajevskis: "Tas ir sagādājis milzīgu vilšanos – publiski esošās koalīcijas partneri to varbūt arī noliegs, bet aiz aizvērtām durvīm atzīs – Rīga nesaņem finanšu atbalstu no valsts. Pirms tam bija stāsts, ka Rīgā tagad būs līdzīga koalīcija kā valstī, ka šī radniecīgā koalīcija ļaus Rīgai no valsts dabūt lielāku finansējumu, ne kā tas bija iepriekš, kad Rīgā taču valdīja "naidīgā" Saskaņa. Atklāti sakot, šobrīd redzam, ka turpinās tā pati politika, it kā [bijušais Rīgas mērs Nils] Ušakovs aizvien sēdētu mēra amatā. Rīga naudas līdzekļu ziņā ir apdalīta, un nekāda pozitīva perspektīva šajā ziņā nerādās. Tas rada milzīgu vilšanos, un tā ir lieta, ko 100 dienās gan varēja nodemonstrēt – izpildīt šo solījumu, jo tieši tagad ir nepieciešami strauji soļi attīstībā, ko paģēr Covid-19 krīze. Ja nebūtu Covid-19 un potenciāli saņemamā Eiropas nauda, kas prasa ļoti ātru rīcību, tad varētu atrunāties, ka 100 dienās situāciju nepaspēja mainīt. Šobrīd jābūt dinamiskiem, bet realitāte parāda, ka Rīga ir apdalīta un palikusi bešā."
Arī O. Burovs uzsver, ka Covid-19 epidēmija ir radījusi papildu izaicinājumus, jo domes priekšsēdētājs šobrīd nevar braukāt pa pilsētu un "svinīgi pārgriezt lentītes". Tad, kad situācija ir mierīga, visi var būt labi vadītāji, bet šobrīd ir krīze un tā prasa krīzes menedžmentu, ko neredzam, viņš uzskata.
"Patlaban – un tas turpinās jau no pagājušās vasaras – pārsvarā aizvien varam dzirdēt esošās koalīcijas kritiku par iepriekšējās varas atstāto smago mantojumu. Taču "pārmaiņu koalīcijas" solītās labās pārmaiņas es šobrīd neredzu. Vienlaikus negribu teikt, ka viss ir ļoti slikti šobrīd vai ka slikti bija iepriekšējos gados. Nekad nebūs ideālu cilvēku un ideālu koalīciju. Nenoliedzami pozitīvi, ka ir palielināts atbalsts sociālajai jomai, konkrēti cilvēkiem. Taču turpināt teikt, ka iepriekšējos gados nekas tāds netika darīts, nav korekti. Atsevišķām iedzīvotāju grupām bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, bezmaksas ēdināšana skolās un bērnudārzos tika nodrošināta jau iepriekšējā sasaukuma laikā," saka O. Burovs.
"Nenoliegšu, diezgan ilgi tika pelnīti kritizētas iepriekšējās domes vadības par nepietiekamu uzmanību pilsētas ielu stāvoklim, tomēr pagājušajā gadā tika īstenots Čaka un Bruņinieku ielas remonts. Šā gada plānos nevienas lielās ielas remontēšanu neredzam. Ir tikai stāsti par veloceļu veidošanu, ar ko jaunā koalīcija ienāca domē, taču – šā gada budžetā redzu, ka veloceļu attīstībai paredzēti 213 tūkstoši eiro – tikpat, cik iepriekšējā sasaukumā. No tā varu secināt, ka jaunā koalīcija pārsvarā aizvien kritizē iepriekšējo varu un būtībā turpinās priekšvēlēšanu kampaņa," viņš uzskata.
Neatrod savu vietu
O. Burovs atgādina, ka pašvaldība ir vistuvāk cilvēkiem, kuri cietuši no Covid-19 izraisītās ekonomikas krīzes, un pašvaldībai vajadzētu būt tai, kas konkrētās problēmas apkopo un norāda valdībai, rosinot spert konkrētus soļus, lai atbalstītu cilvēkus. Taču vienlaikus arī pati pašvaldība var spert konkrētus atbalsta soļus. "Šobrīd ir aizliegums atsevišķās nozarēs cilvēkiem strādāt, samazinājušies ienākumi, taču joprojām viņiem ir pienākumi, tostarp apmaksāt komunālos maksājumus, un, ja cilvēks nespēj rēķinus pilnā apmērā apmaksāt, viņam aprēķina soda sankcijas. Tas pats attiecas uz nodokļu parādiem. Šeit, manuprāt, redzams konkrēts risinājums. RD ir īpašnieks Rīgas namu pārvaldniekam, kas apsaimnieko lielu daļu Rīgas daudzdzīvokļu māju, tāpat ir ar Rīgas ūdeni, Rīgas siltumu. Un šajā brīdī pašvaldība var pateikt valdībai – mums nepieciešama finansiāla palīdzība, lai dotētu šos uzņēmumus, taču tajā pašā laikā tie neaprēķinās soda naudas par kavētiem rēķiniem, piešķirs atlaides finanšu grūtībās nonākušajiem klientiem. Diemžēl tādas lietas netiek risinātas vispār," pauž O. Burovs.
Vērojot pašreizējos procesus, O. Burovam ir sajūta, ka M. Staķis ilgi nebūs pilsētas mērs. "Man ir arī sajūta, ka Staķis īsti nevar atrast savu vietu domē, tāpēc arī domes vadīšana viņam īsti nesokas. Ar to negribu tagad uzsvērt, ka esošajā situācijā vainīgs ir tikai Staķis, taču viņš patlaban ir šā kuģa kapteinis," teic O. Burovs.
Viņam gan nepiekrīt F. Rajevskis. "Manuprāt, Staķis īstermiņā noteikti saglabās Rīgas mēra amatu. Atļaušos teikt, ka šī RD koalīcija ir samērā stabila, jo tajā esošie partneri ir labi pabaroti. Ne jau velti tika palielinātas algas, izveidoti apmaksāti komiteju vadītāju vietnieku, vicemēru amati, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas. Katrs jau finansē savādāk – viņi visu laiku atsaucas, ka Ušakova laikā cilvēki saņēma papildu atalgojumu kādos "kreisos" amatos, bet būtībā, saskaitāmos mainot vietām, summa nemainās – vai nu šādi, vai citādi nauda tiek paņemta, bet tāpat tā tiek izņemta no nodokļu maksātāju kabatām un ar to tiek nofinansēts politiskās stabilitātes nodrošināšanas mehānisms. Tāpēc, manuprāt, kamēr tiks apmierināta domnieku apetīte, tikmēr Staķis sēdēs tur, kur viņš sēž, jo neviens neredzēs nekādu pamatu kaut ko mainīt. Situācija varētu mainīties pēc kāda gada vai pusotra, kad cilvēkiem ar to, kas ir iegūts šobrīd, varētu sākt likties par maz," savās pārdomās dalās politologs.