To paredz Ministru kabineta sagatavotā atbildes vēstule Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) par situācijas siltumapgādē risināšanu.
Finanšu ministrs Andris Vilks sacīja, ka Finanšu ministrija atbalsta, ka pašvaldībām arī šogad, tāpat kā līdz šim, būs iespējams saņemt aizņēmumus no Valsts kases kurināmā iegādei un avārijas situāciju novēršanai.
Pēc viņa teiktā, šim mērķim iztērēta maza summa – tikai nedaudzas pašvaldības to līdz šim izmantojušas.
LPS vēstulē valdībai ierosināja izvērtēt situāciju siltumapgādē un, paredzot mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju, neatkarīgi no komersanta īpašuma formas, apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei. Savienība arī aicina veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai akcīzes nodoklis dabasgāzei tiktu attiecināts arī uz elektroenerģijas ražošanu.
Pašvaldības arī aicināja valdību izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kā arī atkārtoti izvērtēt jautājumu par akcīzes nodokļa piemērošanas dabasgāzei atlikšanu līdz 2014.gadam.
LPS arī rosināja valdību dzīvokļu politikas normatīvajos aktos precizēt un pastiprināt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un atbildību par norēķināšanos par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī izvērtēt garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ja 2012.gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, un to jākompensē ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali.
Valdības sagatavotajā vēstulē sacīts, ka šā gada budžetā ir noteikts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums triju miljonu latu apmērā investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai nepieciešamo ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei. Turklāt pašvaldību sniegto galvojumu kopējais palielinājums noteikts 40 miljonu latu apmērā par parādsaistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par parādsaistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas situāciju novēršanai.
Līdz ar to pašvaldībām šogad ir iespēja saņemt aizņēmumu kurināmā iegādei un sniegt galvojumu savai kapitālsabiedrībai par tām parādsaistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei. Turklāt Finanšu ministrija ir gatava atbalstīt LPS priekšlikumu par iespēju saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu savai kapitālsabiedrībai ārkārtas situāciju novēršanai un kurināmā iegādei arī 2012.gadā.
Vēstulē sacīts, ka nav atbalstāms LPS priekšlikums par valsts budžeta mērķsubsīdijām parādu segšanai par siltumenerģiju apkures sezonas nodrošināšanai. Ja finansējumu plānots novirzīt, lai segtu namu apsaimniekotājam uzkrājušos iedzīvotāju parādus par siltumenerģijas ražotāju sniegto pakalpojumu, tad šāds finansējums kvalificēsies kā valsts atbalsts apsaimniekotājiem, tostarp privātām un publiskām komercsabiedrībām, kas nav laicīgi izpildījušas savas saistības.
Valdība neatbalsta priekšlikumu par parādu segšanu no valsts budžeta, jo tas varētu motivēt daļu iedzīvotāju turpmāk apzināti nemaksāt komunālos maksājumus. Tā vietā jāizvērtē parādu izveidošanās cēloņi un daudz aktīvāk jāvēršas pret tiem parādniekiem, kuru ienākumi ir pietiekami, lai veiktu komunālos maksājumus, tomēr tas netiek darīts. Savukārt sociālā palīdzība būtu jāsniedz tikai tiem iedzīvotājiem, kas objektīvu apstākļu dēļ nevar samaksāt komunālos maksājumus.
Attiecībā uz akcīzes nodokļa dabasgāzei attiecināšanu arī uz elektroenerģijas ražošanu, Ministru kabinets vēstulē norāda, ka attiecīgus grozījumus noteikumos nav plānots veikt. Vienlaikus vēstulē teikts, ka, izvērtējot atbalsta apmēru koģenerācijas procesā saražotajai elektroenerģijai, secināts, ka nav atbalstāma tādu grozījumu veikšana, kas rada papildu slogu elektroenerģijas galapatērētājiem.
Savukārt attiecībā uz LPS priekšlikumu precizēt un pastiprināt normatīvajos aktos noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu un atbildību par norēķināšanos, saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, valdība informē, ka EM sagatavotos informatīvos ziņojumus par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem Ministru kabinets izskatīja pērn septembrī un novembrī. Saistībā ar tajos norādīto valdība uzdeva EM kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, piedziņu sedzami pirms prasījumiem, kas izriet no hipotekāro kredītu saistībām – izpildi. Sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā pieņemti Saeimā 8.jūlijā otrajā lasījumā.
Vēstulē LPS atzīts, ka gan likumprojekta izstrādes, gan arī apspriešanas gaitā atsevišķas iesaistītās institūcijas un nevalstiskās organizācijas izteica viedokli, ka esošajai situācijai ir nepieciešams citāds risinājums, kas neskartu ķīlas institūtu. Visas iesaistītās institūcijas un nevalstiskā organizācijas ir atzinušas, ka esošā problēma, kas saistīta ar parādiem par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu ir nepieciešams komplekss risinājums.
Patlaban EM pārstāvji kopā ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem izvērtē iespējamos alternatīvos risinājumus, tostarp dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma precizēšanu, nosakot termiņus, kādā brīdināms parādnieks par maksājumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu parādiem, brīdinājumā iekļaujamajām ziņām, kā arī termiņiem, kādā izvirzāma prasība, kā arī grozot dzīvokļa īpašuma likumu, nosakot, ka norēķini par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu ir nedalāms pienākums, proti, ja dzīvokļu īpašnieks nav norēķinājies par vienu no pakalpojumiem, ir iespējams pārtraukt arī to pakalpojumu sniegšanu, par kuriem ir samaksāts.
Attiecībā uz dzīvokļa pabalstiem Ministru kabineta sagatavotajā vēstulē norādīts, ka maksas par piegādāto siltumenerģiju segšanai likums paredz pašvaldībai tiesības piešķirt dzīvokļa pabalstus. Vienlaikus likumā nav noteikts konkrēts palīdzības apmērs vai principi, pēc kuriem šis pabalsts būtu nosakāms. Tādējādi dzīvokļa pabalsta apmēra noteikšana notiek ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Valdība secinājusi, ka gan pašvaldībās noteiktais personu loks, gan arī piešķirto pabalstu apmērs ir ļoti atšķirīgs un personas ar vienādu nodrošinātības līmeni, piemēram, trūcīgās personas, kuras dzīvo dažādās pašvaldībās, saņem pēc apmēra un izmaksas ilguma atšķirīgu dzīvokļa pabalstu, ar kuru var segt sākot no nenozīmīgas maksājumu daļas, līdz pat iespējai nodrošināt pilnīgu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Normatīvajos aktos noteiktais ļoti atšķirīgais personu loks nesniedz priekšstatu par to, kuras personas būtu atzīstamas par tādām, kurām objektīvi būtu jāpretendē uz pilnīgu rēķinu nomaksu, saņemot dzīvokļa pabalstu. Secināts, ka iedzīvotāju kopējo parāda pieaugumu par patērēto siltumenerģiju rada arī personas, kuras saņem dzīvokļa pabalstu, jo noteiktais dzīvokļa pabalsts nav pietiekams, lai pilnībā apmaksātu rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Tādēļ, pēc valdības ieskata, atbildīgajām nozaru ministrijām kopā ar LPS jāizstrādā priekšlikumi grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", nosakot vienotus kritērijus personām, kuras ir tiesīgas saņemt dzīvokļa pabalstu, kā arī paredzēt vienotus principus, pēc kuriem pabalsts aprēķināms.
Valdība arī uzskata, ka LPS izteikto priekšlikumu saistībā ar garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem un iespējām to kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali, jāskata 2012.gada valsts budžeta projekta izstrādes laikā kompleksi ar visu nozaru ministriju pieprasījumiem.
Savukārt attiecībā uz priekšlikumu izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, valdība informē, ka EM turpina darbu pie Eiropas Savienības dokumentos minēto universālo pakalpojuma principu ieviešanas un plāno to pilnā mērā attiecināt ne tikai uz elektroenerģijas, bet arī dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu neaizsargātajiem lietotājiem. Tādēļ ir atbalstāma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iniciatīva atjaunot diskusiju par Latvijas apstākļiem vispiemērotāko universālā pakalpojuma ieviešanas un finansēšanas modeli.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka priekšlikumi par universālā pakalpojuma siltumapgādē ieviešanu jāskata kopsakarībā ar dzīvokļa pabalstu sistēmu. Proti, ja dzīvokļa pabalsti ir veids, kā noteiktām personu kategorijām palīdzēt apmaksāt siltumapgādes pakalpojumus no pašvaldību budžeta, tad universālais pakalpojums siltumapgādē ļautu attiecīgajām personu kategorijām siltumapgādes pakalpojumus daļēji apmaksāt uz siltumenerģijas piegādātāju rēķina. Līdz ar to universālā pakalpojuma ieviešana siltumapgādē ļautu samazināt pašvaldību budžeta izdevumus dzīvokļa pabalstiem. Tomēr, lai šo pakalpojumu ieviestu, ir jābūt noteiktiem vienotiem principiem un personu kategorijām, kas ir tiesīgas pretendēt uz siltumapgādes pakalpojumu pilnīgu vai daļēju apmaksu.
Jau ziņots, ka, beidzoties iepriekšējai apkures sezonai, Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju pārsniedza 40 miljonus latu.
LPS dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.