Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), iesaistot PB ekspertus, sadarbībā ar augstskolām īsteno vērienīgu augstākās izglītības modernizāciju. Patlaban tiek realizēts plāns akadēmiskās profesijas stiprināšanai. Savukārt PB eksperti, noslēdzot pēc IZM pasūtījuma veikto pētījumu par augstskolu pārvaldību un cilvēkresursu politiku Latvijā, sagatavojuši rekomendācijas augstākās izglītības iestādēm un politikas veidotājiem.
"Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Bankas pētījumiem, cilvēkresurss veido divas trešdaļas no nācijas bagātības. Spēcīgs cilvēkresurss, ko atbalsta augstas kvalitātes un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes, ir valstu labklājības pamats. Mēs esam lepni, ka kopš 2013. gada esam palīdzējuši Latvijai ceļā uz labāku augstākās izglītības sistēmu. Tagad mūsu kopīgais darbs var iedvesmot citas Eiropas valsti īstenot nepieciešamās reformas augstākajā izglītībā," saka PB Baltijas valstu un Polijas reģionālais menedžeris Karloss Pinerua.
Pētījuma otrā posma rezultātā saņemtie PB ekspertu ieteikumi attiecas uz doktorantūru un pēcdoktorantūru, akadēmiskā personāla atlasi un karjeras attīstību, atalgojuma un snieguma izvērtēšanu, kā arī cilvēkresursu vadību.
Eksperti iesaka augstskolām sadarboties, lai novērstu programmu dublēšanos, nodefinēt, ko gaida no doktorantūras studentiem, sekmēt doktorantu dalību pētniecībā.
Augstākās izglītības iestādēm darbā būtu jāpieņem tāds akadēmiskais personāls, kas spēj veikt pētniecisko, studiju un administratīvo darbu. Akadēmiskā personāla darba samaksā svarīga būtu prognozējamība un finansiālā plānošana. Jāpanāk, lai akadēmiskais personāla atalgojums būtu adekvāts, orientēts uz sniegumu. Ieteikts nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā darba integrēšanu. Rekomendēts veidot nacionālo karjeras ietvaru, kas būtu savietojams ar starptautiskajām pamatnostādnēm. Augstākās izglītības internacionalizācijai PB iesaka piesaistīt studentus un mācībspēkus no citām valstīm.
IZM kopš 2014. gada īsteno būtiskas reformas augstākās izglītības sistēmā. To galvenais mērķis – nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas augstākās izglītības iestādes. Reformas vērstas uz augstskolu lomas pārdefinēšanu – tām kā zināšanu centriem ir jāstimulē valsts ekonomiskā attīstība.
"Mērķis ir veidot tādus nosacījumus, lai mūsu vadošās valsts augstskolas ir starptautiski konkurētspējīgas, līdzvērtīgās pozīcijās ar vadošajām kaimiņvalstu augstskolām. Mēs veicam mērķtiecīgu darbu, lai Latvijas augstākās izglītības iestādes ir ar modernu infrastruktūru, izcilu akadēmisko personālu un ciešu saikni ar zinātni un pētniecību. Esmu gandarīts, ka sadarbība ar augsta līmeņa starptautiskajiem ekspertiem apliecina - esam īstenojuši un turpinām īstenot tādu valsts politiku augstākās izglītības jomas attīstībai, kas saskan ar daudzām rekomendācijām, kuras ir ieteikuši arī starptautiskie eksperti. Latvijas galvenais kapitāls ir mūsu cilvēki, zināšanas un prasmes, kuras nākotnē spēs dot mūsu sabiedrībai labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Tādēļ ir svarīgi turpināt iesāktās pārmaiņas, lai šos mērķus sasniegtu," uzsver Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Turpinot modernizēt augstāko izglītību, IZM uzsver nepieciešamību mazināt augstskolu struktūru fragmentāciju, sekmēt resursu koplietošanu, kā arī stiprināt akadēmisko personālu. Augstākās izglītības modernizācijā no ES struktūrfondiem investēs apmēram 65 miljonus eiro. No tiem 34 miljoni eiro paredzēti augstskolu un koledžu mācībspēku attīstībai, 20 miljoni – labākai augstskolu un koledžu pārvaldībai, bet 11 miljoni eiro starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei. Lai līdzsvaroto studiju un pētniecisko darbu, IZM īsteno plānu akadēmiskās profesijas stiprināšanai.
"Kvalitatīvas augstākās izglītības pamats ir pētniecība, akadēmiskais personāls un uz attīstību vērsta kultūra. Esmu gandarīta par līdz šim paveikto, jo ir ielikti labi pamati turpmākajai attīstībai. Projekta laikā, pamatojoties uz ekspertu secinājumiem, esam izveidojuši mērķētas investīciju programmas. Tagad turpināsim darbu pie to īstenošanas un iesaistīsim ekspertus augstskolu pašu īstenotajos pasākumos," piebilst IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
PB ciešā sadarbība ar ministriju un augstskolām turpināsies arī nākamajos gados. PB arī turpmāk būs nozīmīgs informācijas avots par Latvijas augstāko izglītību, kā arī pamats normatīvo aktu un likumdošanas pilnveidei. Sadarbību ar PB ministrija uzsāka jau 2013. gadā jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei. Šīs sadarbības rezultāti tika sekmīgi iestrādāti normatīvajos aktos un darbojas kopš 2015. gada. 2016. gadā ministrija ar PB uzsāka otru sadarbības projektu, kurā galvenā uzmanība pievērsta uz rezultātiem balstītiem, efektīviem iekšējās finansēšanas modeļiem, pārvaldībai un cilvēkresursu vadībai.